Pagajšnakt mēs gājām slēpot uz ledus. Es vēl nebiju paspējusi uzvilkt slēpes, tikai zābaki bija kājās, un es sajutu nereāli stipras vēja brāzmas, kuras pacēla mani gaisā tik augstu, ka es kliedzu kā traka, jo bija bail sasisties pret to zilganbalto ledu. Nākamajā brīdī es biju uz jumta. Un kādam no draugiem rādīju to, cik skaisti no tā jumta izskatās pilsētas ainava. Mēs gulējām uz izklātās segas un smaržoja pēc vasaras pievakares.

es neticu visiem tiem sapņu skaidrojumiem, bet šis te gan baigi ienteresēja. kāds varbūt ir spečuks šadās lietās?