pēdējo reizi mēs runājām aptuveni pirms diviem, divarpus gadiem.

un tagad beidzot biju dabūjusi Agneses numuru, un prieka pilna devos zvanīt. Klausulē ierunājās samērā sagurusi sieviešu balstiņa, tāda itkā mainījusies un tajā pasā laikā tā pati Agneses balss. Man nācās atvainoties, jo biju pamodinājusi pašlaik ļoti saslimušu cilvēku. uz jautājumu, vai viņa ir jau galīgi par mums aizmirsusi, såņēmu samērā vēsu atbildi, ka nē, viņai vienkārši esot mainījies dzīves veids. ( kāds sakars personīgi man ar viņas dzīvesveidu? neiznu, tiešām) Solīja kādu dienu tomēr ar mums tikties, un teica, lai es pēc kāda laika vēl viņai uzzvanu, ka viņa jutīsies labāk.

Ja ta godīgi, man galīgi vairs negribās atkārtoti zvanīt uz to numuru, laikam esmu ļoti vīlusies mūsu sarunā, nu neizklausījās viņa tā tiešām ieinteresēta. varbūt tāpēc, ka tiešām piecēlu cilvēku no miega, varbūt tāpēc ka viņa ir slima, bet varbūt tiešām, tāpēc, ka dzīves veids ir baigi mainījies.