ir annoying.

vispār mani jau vairs nepārsteidz visādu sapņu gļuki, reizēm es reāli raudu un pamostos un nevaru pārstāt, jo ir tās induced emocijuas no smadzeņu random aktivitātes, bet reāli tu nevari atcerēties kas tajā sapnī bija tāds, ka tev vajag obligāti raudāt. just a purposeless state. tad arī ir night terrors, kas ir vienkārši tu pamosties nakts vidū un nevari nomierināties, tāda reāli dread sajūta, ka tūlīt notiks kas briesmīgs - tas ir parasti, ja pamostas no slow wave sleep.
nevarēšana kliegt, ojā. bet esmu novērojusi, ka mēģināšana kliegt ir vienīgais veids, ka atmosties no sleep paralysis.
vēl man besī, ka es reizēm nevaru normāli skatīties, jo sapnī gaisma ir tik nežēlīgi bright, ka acis jātur puspievērtas un neko nevar redzēt, tākā ļoti saulainā dienā.
vēl es vienreiz tikko pamostoties redzēju uz palaga milzīgu krāsainu skarabeju un iespiedzos un pielēcu no gultas kājās, bet protams, ka tur nebija nekāda skarabeja.

man šķiet, ka dream state pain, ne jau pa īstam-jo man tas šķiet šizīgi, tik stipri griezt zobus, lai viņi sāpētu. es tikko pamēģināju, bet man nesanāk.