it kā reāls gadījums iz dzīves
Darbdienas novakare. Tramvajs. Iekāpj tramvajā meitenīte, aptuveni 1.-2. klase. Rokās meitenītei vijoles futrālis (futlāris?). Konduktore pieiet pie meitenītes un sākas dialogs:
Konduktore: "Biļetīti, lūdzu!"
Meitenīte: (parāda kartiņu)
K: "un par bagāžu? jāpērk biļetīte!" (norāda uz vijoles futrāli)
M: "?"
K: "Lūdzu pērciet biļetīti"
M (manāmā sašutumā): "neviens taču nekad man nav licis pirkt biļeti vijolei!"
K: "Tā ir bagāža, jāpērk!"
Apkārtējie manāmā sašutumā. Kāds vīrietis no sēdvietas iesaucas:
Vīrietis: "Kā tad! Drīz jau tad arī par olu kastīti būs jāpērk biļete!" (nikni paskatās uz K)
Konduktore kaut ko noburkšķ un aiziet uz vagona priekšgalu notirgot vēl citiem biļetes. Pa to laiku jau pietura, runīgais vīrietis izkāpis, turpat iekāpis cits vīrietis, līdzīgs tam, kas izkāpa, un apsēžas šī vīrieša vietā. Tramvajs sāk kustēties, pie cita vīrieša pienāk konduktore un diezgan paskaļi pasaka:
K: "Ja es gribēšu, tad jūs par savām olām arī maksāsiet kā par bagāžu!"
Cits vīrietis bikiņ apstulbis, bet uz mutes arī nav kritis:
Cits vīrietis: "Kad manas olas būs bagāžas izmērā, tad es par viņām arī maksāšu!"

Lugas beigas!

P.S. šito es dzirdēju jau kā stāstu, tā kā noteikti ir šim gājis pāri filtrs "viena tante teica"