Tas nemazinās Tavu nervu sabrukumu, bet tomēr - vakar darbā izlasīju, ka Tu ticis pie alēna, sapratu, ka man ar' kārojas. Tad nu mājās braucot iegāju Maximā un sagrābos dažādas pudeles un bundžiņas (jo nezināju, vai man būs, ar ko pudeli atvērt), un sapņaini jau gara acīm redzēju, kā izguļos uz saulē sakarsušas lodžijas un malkoju vēso padzērienu. Esmu dzīvoklī, turu bundžiņu jau ķepiņā, kad zvana brālis - esot apstājies kaut kādā servisā, jābrauc šim pakaļ un jāved ellē ratā sazin kur. Nopūšos, nolieku alēnu, izvizinos līdz vēlai naktij ar brāli, atnāku mājās, ar pēdējiem spēkiem atmūķēju alēnu, ieguļos dīvānā, traki nāk miedziņš, iemalkoju mazliet.. Un pamostos pēc stundas, kad viss paklājs piesūcies ar alu un pati nošņākusies ar dīvana spilvena rakstu uz vaiga. Secinājums - dažreiz no alēna nekāda prieka.