Par cigaretēm tagad esmu sacepies. Man katru reizi ejot iekšā un ārā no ofisa ir jāiziet cauri smēķētavai, jo atrodas īpatņi, kuriem pat pēc aizrādīšanas, ka pīpē pie pašas smēķēt-aizliegts-tuvāk-par-10-metriem zīmes, ir pilnīgs pohujs uz to visu. Liftu jau toč vairs nevar izmantot, jo tad vienmēr atrodas kādi tikko nosmēkējušies tipāži, kas sakāpj ar mani tajā 3 kvadrātmetru lielajā telpā un pārspriež visus jaunumus, elpojot savu supersmaržu man virsū. Man konkrēti paliek sūdīgi tādās reizēs. Tiešām, sametās šķērma dūša. Viņi parasti brauc līdz otrajam, labākajā gadījumā - trešajam stāvam. Šādu iemeslu (un arī sevis labad) jau kādu trešo nedēļu līdz piektajam stāvam kāpju ar kājām. Jūtos par to labi. Protams, tam ir sliktā puse saistībā ar tiem pašiem smēķētājiem - viņi akurāt pīpē pie pašām trepju lejasgalu durvīm, kas iziet uz āru - respektīvi, visi dūmi saiet pa pirmo-otro stāvu un atkal jāiet cauri smēķētavai. Nu jobtvai, ja tu bendē savu veselību, tad esi tik laipns un pakustini savu ļumīgo pēcpusi 10 metrus tālāk. Nu nahuj man vajag tos dūmus ostīt un drēbes smirdināt, bļe.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: