Lūk, nezinu, sist sev uz pleca vai nē. Vairāk kā pirms diviem gadiem ieteicu S., kas mūždien uztraucās kā nu būs ar darbiem pēc visām šīm jukām (novadu, kovidu, skolu etc.), mērķtiecīgi smērēties noteiktā virzinā. Un, āreče, šodien redzu, ka viņa tur arī ir iekārtojusies. Un laimīga, kā izskatās, kas, protams, nav maz.

Bet gadus astoņus atpakaļ citai - L. - ieteicu veidot savu karjeru savā novadā, esot par informatīvo vēstnieku FB, kas ļautu būt redzamai, lokālpatriotei un tādējādi veicināt sava sapņa piepildīšanos no mazas iestādītes pārceļoties uz novada galveno - un, redz, sanāca.

Laikam jau varu dažreiz būt labs karjeras konsultants sievietei, kas karjeru piepilda bez manis un ir vismaz darbā laimīgas. Iespējams, tas nav maz. Un, iespējams, tas daudz ko pasaka par mani.

...metronoms ieskaita padomus un izskaita pagājušas attiecības. Tajās telpās ir izdegtas gaismas, durvis aizslēgtas, stāv gaiss un nav patīkami. Ja arī tiksimies, tad noteikti ne tajās telpās.

P.S. Bet par citām nezinu. Un varbūt labi, ka tā. Varbūt kaut kur padomi ir bijuši pa taisno tūcījami dūmenī kopā ar pašu gudrās ziņas vāvuļotāju. Piedod, K.