Vakar visu nakti nosvaidījos murgos nespējot iemigt: dažādas domas nāca virsū, viena par otru nepatīkamāka. Šodien sameklēju visagresīvāko bumsi ar tikpat nekādiem vārdiem, lai nodaudzītu domas, kas jau no paša rīta mani atkal nomoka. Jāsaka mazliet palīdz. Bet pietiek atkal kaut kādu cilvēcisku kontaktu, sarunu, ar kurām man jau tā nav veicies pēdējos gados, lai viss saplīstu vienos stiklos, un šī šķindoņa balsotos galvā. Un atkal jāmeklē kaut kāds draņķis, lai nebūtu jādomā. Vienkārši jābūt par pērtiķi šajā dzīvē.