Laiki mainās, bet batoni ir vieni un tie paši:)
Kā tajā stāstā par kolhoznieku Fjodoru, kas aizbrauca uz Maskavu pārliecināties par saukļa "Visu cilvēkam" iemiesošanos komunistiskās impērijas maksimālajā pūliņu pielikšanas punktā ... un ieraudzīja to cilvēku.

Nu jau savus desmit gadus arī Latvijā, cilvēks ir valsts rūpju centrā ... tikai ne vienmēr ir patīkami ieraudzīt šo cilvēku.

Atliek vien paņemt savu ikpārvakaru Tērvetes alu un gaidīt, vai pēc diviem gadiem mēs ieraudzīsim aprūpētu cilvēku vai arī:



Théodore Géricault - Le Radeau de la Méduse,1818–1819