Vasara, ekspresija

Klāt jauna nedēļa. Līdz plus divdesmitčetri.
Gribas pievērtajās acīs vienmēr sauli.
Pret svelmi līdz alus un ēna. Simtpieci metri
Līdz tuvākajai bodei jānes savi kauli.

Garām iesvīdušām miesām atkal telpā laužos,
Un skats kā saulē atstāts saldējums kūst,
Veroties meitenē, kas, aiziet matus glaužot.
Nolaupītajam smaidam
                               gaidāms salds gūsts.

Ielas galā suns cenšas tikt mugurā kucei.
Veca tante strūklakā veldzē kājas.
Līdz plus divdesmitčetri, nav solītas tūces,
Un gribu zināt, kur tai skuķei mājas.