Es zinu, ka sāku jau viegli apnikt, taču vēl arvien nespēju zaudēt interesi par "jauno, brīnišķo pasauli"

Atkal interneta medijs RT ir uzdevis jautājumu, kāpēc gan ASV humanitāro internveci ir naskas veikt iekš Lībijas, kur ir nafta, taču pret Kongo un Ruandas valdošajām aprindām, kas vainojamas miljoniem līdzpilsoņu nāvē (tātad jūtami vairāk nekā Kadafi režīms!), ASV neizjūt nekādas pasaules policista pretenzijas. Turklāt tiek gatavota sabiedriskā doma karam ar Sīriju:

Responsibility to protect ... Whom? (video)

Ne mazāk interesanta ir Izraēlas pieslēgšanās ASV informatīva kara spēlei. Kā pamatojums apgalvojumam par to, ka ASV Irākā nav iebrukusi naftas dēļ, tiek minēts, ka 2009. gadā ienākumi no Irākas naftas ir bijuši vien 41 miljards. Var jau teikt, ka maz un, ka tas patiešām ne tuvu nesedz kara izdevumus. Tomēr tā atkal ir puspatiesību spēle -

1) "ieročus neražo, lai tos nelietotu" - militāri industriālais komplekss ir ieinteresēts, lai armijas izlietotu iepirkto bruņojumu, un valsts izvietotu jaunus pasūtījumus šajā sektorā. Katrs šāds karš ir milzīgs tuvākajā nākotnē paredzams valsts iepirkums, kas ietekmē ekonomikas attīstības tempus. Starp citu, tieši šobrīd ASV militārais budžets ir lielāks nekā Aukstā kara laikos un pati armija atrodas ļoti ambiciozas modernizācijas procesā.

2) Irākai, pirms to demokratizēja, bija noteikti eksportējamās naftas limiti. Tā kā šī nafta priekš pasaules ekonomikas bija daļēji iesaldēta, tas bremzēja pasaules ekonomikas tempu. Taču arī tas nav svarīgākais. Naftu visā pasaulē pērk tikai par dolāriem. Tas nozīmē, ja, piemēram, Indija vēlas iegādāties Irākas naftu, tā no sākuma ir spiesta iegādāties dolārus, par kuriem tālāk ir iespējams iegādāties naftu. Tā kā visi lielie naftas pārdevēji/pircēji ir spiesti strādāt vien ar dolāriem, lieki piebilst, ka tādējādi tiek stiprināta dolāra vērtība un stabilitāte. Irākas naftas pēkšņā nokļūšana tirgū arī ir spēcinājusi dolāru, kas ir ļoti svarīgi uz ASV milzīgā ārējā parāda fona.

3) Grāmatvedības spēles ... Kā tiešos ieņēmumus no naftas ASV un Lielbritānijas uzņēmumi var patiešām norādīt 41miljardu, taču var arī izveidot atvasināto pakalpojumu sniedzēju zirnekli, kas ļauj noslēpt patieso peļņu. Kā tas ir darāms, var paskatīties uz vietējiem zirnekļiem.