| |
[Dec. 18th, 2015|09:52 am] |
Vakar lielajam bērnam egles pasākums skolā. Pēcpusdienā. Tā kā remontu dēļ vilcieni iebrauc Rīgā 11-os, tad braukt uz darbu, protams, nav jēgas. Mēs ar vīru izmantojām laiku lietderīgi. Darījām to, ko seen nebijām darījuši.
Aizvedam sīkus uz skolu un likāmies gulēt. Nogulējām līdz pusvieniem.
Ar ciešu jo cešu miegu.
Tas pamatīgi maina skatu uz dzīvi. Esmu sakarīgāka kā parasti. |
|
|
| |
[Dec. 14th, 2015|09:47 am] |
Man patīk Gubermana pantiņi.
Теперь я понимаю очень ясно,
и чувствую, и вижу очень зримо:
неважно, что мгновение прекрасно,
а важно, что оно неповторимо.
Spec tiem, kam kiriļica neder - mans atdzejojums:
To saprotu es tagad ļoti skaidri,
un tas ir jūtami un acīm saredzami:
nav svarīgi, ka mirkļi ir tik skaisti,
bet svarīgāk, ka neatkārtojami.
Vispār, labs materiāls, lai patrenētos tulkošanas darbos, kas man kādreiz makten patika.
Pēdējos gados es tik maz daru lietas, kas man tiešām patīk. Stulbi kaut kā. |
|
|
| |
[Dec. 14th, 2015|08:50 am] |
Sestdien bijām pie ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) shelly pēc bēbju gultas, jo Ro vecā gulta bija sarāvusies, un Ro kājas bāzās starp redelēm laukā.
Vispār, ir forši tā vienkārši kaut kur aizbraukt ciemos, kas pēdējā laikā sanāk šausmīgi reti. Knīpa vispār bija sajūsmā.
Mani pirmajā brīdi iedzina panikā pagalma šaurība, bet tad aprunājos ar vietējo šoferi, ka galā var apgriezteis un tā, un tad jau bija ok. Nē, ne jau shelly pagalms kaut kāds izcili šaurs, parasts daudzstāvenes pagalms, bet es tāda no laukiem - ja nevar kamazs pagalma vidū saulītes griezt, tad liekas šauri.
Un kad tikām mājās, kas tur gāja vaļā! Ro pats nesa gultu pa daļām iekšā - dikti viegla, un Ro tāds īsts pāķu spēkavīrelis. Un kamēr mēs skrūvējām gultu kopā, Ro lēkāja apkārt un aurēja - gū-ta! gū-ta! Kad vienā brīdī apgriezām gultu uz mutes, lai saskrūvētu apakšu, sīks ielīda un aurēja - mā-ja! mā-ja!
Jaunais gultas īpašnieks bija absolūtā sajūsma un, jaunajā gultā ielikts, izslēdzās momentā.
Tādi vot kvīkenda prieciņi, pateicoties shelly
Un tad atnāca prmdiena...
Vismaz ar sniegu. |
|
|
| |
[Dec. 11th, 2015|02:12 pm] |
Ienācās haltūras nauda.
Un es izklaidējos.
Es tā smuki saplēšu banknotes gabaliņos, paņemu ar pirkstu galiņiem, uzpūšu - fjuuuu!!!!!!!!!!!!
Un laimīgi skatos, kā smuki lido....
Nē, nu ja nopietni, es ziemsvētkiem gatavojos un iepērku kinderiem dāvanas. lacuks.lv dod 20% atlaidi visam (kupons izlec pirms mājaslapas). Un man plāni uz šo veikalu bija jau sen. Trīsritenis Spārīte šitik lēti nav dabojams nekad!
Rozā štrunti, riteņi, džemperi, saldumi - un viss, nauda beidzās. Nepaguvu ne attapties! |
|
|
| |
[Dec. 8th, 2015|09:39 pm] |
|
Bļ.. no mūžīgās nervozēšanas man parādījies negants paradums kasīt galvu. Labi, ka savu. |
|
|
| |
[Dec. 8th, 2015|09:26 am] |
Dienas citāts:
впереди новый день и он ничем, черт возьми, не будет отличаться от вчерашнего или завтрашнего |
|
|
| |
[Dec. 4th, 2015|07:47 pm] |
|
Reku orkāns klāt gan. Sēdu vilcienā, kas stāvēs nenoteiktu laiku dēļ elektrolīnijas bojājuma. Vilciens gan dīzelis, tas vieš cerību. |
|
|
| Šopings! |
[Dec. 4th, 2015|07:30 pm] |
Tā kā esmu sasniegusi tādu pārticības līmeni, ka varu iepirktie jebkurā humpalniekā, tad padalīšos ar pieredzi. Iesaku iegriezties KiloMax. Tas, kas uz Brīvības/Ģertrūdes stūra, ir pavisam ok. Un tas, kas vecrīgā Terranovas vieta, vispār ir grūti atstājams. Tur viskautkas ir smuks un jauns.
Man ir viss cauri ar veco pusmēteli, jo viņš nosauca mani par resnu. Tagad man ir jauns un smuks pusmētelīts ar vilnas piešprici. Ne gluži par jevriku, bet par divdesmit. Bet nu, jebkurā gadījienā lētāks par jaunu. Un smuks.
Man no turienes ir biroja kleite, treniņbikses, bērniem cepures, krekli, bikses. Tur ir viskautkas tiešām valkājams un ikdienā noderīgs.
Nehumpalniekā es iepērku specabģērbu tikai. Piemēram, vakar atradu gandrīz tādus Karrimor cimdus, kā gribēju. Tāda škrobe, ka pasēju vecos! Speciāli no Sportsdirekta pasūtīju - tādus plānus. Bet vot kaut kur iebāzu. Es vēl nesen redzēju. Nodomāju "ā ha! reku ir, drīz vajdzēs". Un tad, kārtējā tīrības lēkmē, kas nekad pie laba gala neved, izmēzu bēniņus. Daļu vešas nokurināju, daļu - uz socdienestu. I vot moš tajā juceklī nokurināju ar...
Bet tad vakar skatos - o! Origo Sportlandā parādījušies Sportsdirekta produkti, t.sk. mani cimdi. Nu gandrīz - drusku lielāki, bet gan jau. Tur visādas siltās zeķes ar piedāvājumā. Ir jau dārgāk it kā, bet Sportsdirektā piegāde jāmaksā, plus noteikti vēl kaut kur iegrabšos. Tur viss tik smuks, tik lēts, ka vienmēt sanāk iegrābties. Būs kā vakar. Biju tik priecīga, ka Multiluksā krēmi ar koloidālo zeltu un dimantiem ir stipri lētāk kā Orifleimā, ka tjipa "ietaupīju". Iztērēju apmēram 40 jevras par krēmiem, ziepēm maskām u.c. huiņu. Nē, nu derīgi jau, bet kaut kā par daudz atvēzējos. |
|
|
| Mazulītis Ro |
[Dec. 3rd, 2015|12:29 pm] |
Manējo vairs tik vienkārši nenomierināsi. Mazulītim Ro nu ir NĒ! periods.
Tas vārdiņš NĒ! skrien visam pa priekšu.
Ēst gribi?
NĒ!
Un viss - vārds ir izskrējis un atsaukt nevar! Un gods un milzīgā pašcieņa neļauj iesniegt atsaukumu.
Sulu gribi?
NĒ!
Oi, bet gribās gan! Bet atzīt - to nu gan NĒ!
Un tad nāk lielās raudas par to, cik vis grūti - izlemt, atbildēt un vēl to NĒ! neizlais laukā.
Cepumu grbi?
NĒ!
/seko auri/
Viltīgā māte noliek cepumu un tēlo, ka aizmirsa.
Mazulītis Ro sagaida, kad neviens neredz, paņem cepumu un grauž.
/auri apklust/
Tādi mums tie rīti tagad.
Vispims mostas Ro labā omā čivinādams, bet tad pamostas vārdiņš NĒ!, un tad sākas... |
|
|
| ballīte |
[Nov. 30th, 2015|08:20 am] |
Sestdien gan nodevām pa riktīgam!
Uz puika balli atnāca gandrīz visa klase. Kādi 13 vai 14 kadri.
Un ōma un tante ar mazmeitu.
Tāds cilvēku bars manā laikā šajā mājā vēl nebija bijis.
Es cepu picas vienu pēc otras, cepu kartošku frī, taisīju tējas un bāros, lai visi saliek cepures galvās.
Tuss pamatā notika verandā. Bez tās es uz šito nebūtu parakstījusies. Ar sildītāju piekurinājām diezgan labi.
Bet tik un tā tie trakuļi dienas lielāko daļu plosījās pa pagalmu. Piekasījās sunim, par ko sunc pārlaimīgs. Piekasījās kaķim, kas fiksi vien notinās. Spēlēja basīti, laida gaisā pūķi, šūpojās un ālējās.
Bet kopumā jāsecina, ka bērni ļoti pieklājīgi un sapratīgi.
Štrunc par to visu, bet galvenais - mans puika ir beidzot pa īstam laimīgs. Tik daudz draugu! Un tik daudz dāvanu!
Un kā viņi visi kopā dziedāja "daudzbaltu dieniņu..." un kā viņi mācīja puikam šampi šaut gaisā - tas vispār nav vārdos aprakstāms, cik forši!
Pat ōma un tante atzina, ka foršs pasākums.
Nu jā - vienīgi nākamreiz es pirkšu gatavu paiku. 8 stundas pie plīts un pēc tam tik pat beržot māju - tā tāda nedēļas nogales atpūta "na ļubiķeļa". |
|
|
| 12. - 17. diena |
[Nov. 25th, 2015|08:16 am] |
Dīvaini, bet pastāvīga kontrole pār savām domām būs līdzējusi.
Labākās zāles ir disciplīna visās jomās.
17. novembrī bija skaists koncerts, kas, protams, arī stipri uzlaboja garīgo, bet pēc tam jau cik darbadienas bijušas. Vajadzēja jau tā kā atkal ieslīgt melnā nolemtībā, bet nē.
Kaut kā ir vairāk vai mazāk ok.
Es pat aizvakar balsī smējos kopā ar bērniem par kaut kādām viņu stulbībām. Neatceros, kas tas bija, bet bija jautri.
Es skaļā balsī smējos - tas gadās tik pat reti kā mēness aptumsums.
Vot.
Un puikas ballītei es gatavojos tīri vai ar prieku. Sagādāju smieklīgus papīra traukus un izejvielas picām. Atliek piepirkt šampi un kūku, un būs jau labi. Nekādus kulināriskos šedefrus tik un tā šajā vecumā neviens nespēj novērtēt. Vot kartošku frī - to gan.
Vārdu sakot - turpināšu tādā garā rosīties. Man pat izdodas vienu darba dienu nedēļa palikt mājās, kā bija plānots. Tas ļoti palīdz. Esmu pat paguvusi aprunāties ar visādiem paidagogiem par jauniešu sekmēm.
Turpinu nelamāties, domāt smukas domas pat, ja vilcienā unkulis blakus smird. Ļoti smird.
Bet man vismaz ir dators un Ciba.
Nē, es tā nepārspīlēju ar pozitīvismu - neķiķinu kā dura un nelidinos no puķītes uz puķīti, bet tā mēreni pozitīvi. Kā kaķis uz pečkas mūrīša. |
|
|
| |
[Nov. 23rd, 2015|12:06 pm] |
Draudzīga klase - tas ir labi, bet, kad dzimšanas diena nozīmē akurāt to, ka visa klase uzprasās ciemos, tad... eee...
Nu ok, cerēsim, ka būs labs laiks un varēs iet laukā bumbu dzenāt.
Un labi, ka nav kā man - 30 ģīmji klasē, bet tikai 15. |
|
|
| 11. diena |
[Nov. 19th, 2015|08:55 am] |
Njā, joprojām jāatgādina sev, lai nelamājos.
Mēģinu visā saskatīt kaut ko labu un pasmaidīt.
Nav viegli.
Neredzu nekā laba tajā faktā, ka atkal jābrauc uz Rīgu un jāiet uz bardakaini histērisko biroju. Nē, bardaks tur nav tikai manisdēļ. Visi tur kaut kādi aptrakuši.
Gribas kaut ko ļoti mainīt savā dzīvē.
Nu tā pavisam ļoti.
Tikai nezinu, ko un kā.
Tā kā nav laika piebremzēt un padomāt, es tiešām vairs nezinu, kas man patīk un kas - nē, un ko es vispār po-žizņi gribu.
Tas arī varētu būt šīs dienas galvenais mērķis - saprast, ko es gribu. |
|
|
| Īvāns |
[Nov. 18th, 2015|08:01 pm] |
Vienu citātu no filmas var izdrukāt un likt pie sienas (nepretendēju uz precizitāti):
"Teikt, ka esam neuzvarami, ir nedaudz pārspīlēti, bet uz to pusi ir." |
|
|
| |
[Nov. 17th, 2015|09:56 pm] |
Šodien koncerts pagastmājā. Puiks ar klasi uzstājas. Dzied un skaita dzeju. Skaisti.
Tad vēl citi pagasta talanti rādīja, ko prot. Mums te daudz labu dziedātāju.
Un tad bija filma "Īvāns".
Kopumā pasākums uzvandīja patriotiskuma atliekas. Dziesmas par ezeru zemi atgādina, kavova huja es TO visu daru. |
|
|
| kura diena - nezinu |
[Nov. 16th, 2015|07:10 pm] |
Sveiki!
Atklāti sakot, dienas ir nojukušas.
Piektdien pa dienu strādāju, berzu māju, jo sestdien ciemiņi.
Sestdien no rīta cepu pīrādziņus, tad atnāca ciemiņi, tusējām. Tad likvidēju ciemošanās sekas. Tad vakarā pastrādāju pie datora.
svētdien - veša, trauki, bērni vannā, darbs pie datora no pusnakts līdz sešiem rītā. Tad bērnus uz skolu. Pati gulēt. Konstatēju ka varu paraut uz acīm pa ceļam uz vilcienu - galva griezās, kājas mīkstas.
Pagulēju līdz divpadsmitiem. Gribēju celties desmitos, bet nesanāca.
Tad rāvu no divpadsmitiem līdz kādiem pieciem atkal.
Un vēl jau nav viss padarīts. Vēl daudz darba.
Ja man kāds pateiks, ka es pie visa vainīga, vajag strādāt vairāk, es viņam zobus rīklē ietriekšu.
Esmu vidēji histēriska.
Rīdien ar uz darbu nebraukšu. Puikam koncerts, mūziķene utt. Jāvadā turpapakaļam. Likšu vebākārtējo ziņojumu un drukāšu kārtējo dabas plānu.
Mājās strādājās produktīvāk. Varbūt labāk šitā?
Bet vispār - izmisums. Un Radler ar zemenēm.
Jauki, ka vismaz vīrs ir jēdzīgs. |
|
|
| 5. un 6. diena |
[Nov. 14th, 2015|08:21 pm] |
Nekas nemainās.
Darbu apjoms nejēdzīgs, stresa līmenis nejēdzīgs, nogurums nejēdzīgs.
Pa vidu vakar braukšana uz skolu pakaļ asiņojošai meitai (aizklepojās, pa degunu asinis tecēja), tad pie daktera pakonsultēties, tad šopings, tad pakaļ pārējiem bērniem, tad bibliotēka, tad mājas šrubīšana, jo sestdien ciemiņi.
Tad šon no rīta pīrādziņu cepšana un raganu dzēriena vārīšana, lielā puikas vadāšana uz koncertu un atpakaļ un ciemiņi. Jo, vispār jau dēļ visādiem projektiem cilvēkiem dzimšanas dienas neatceļas. Svinējām vīra dz d.
Un pirmdien atkal vienam teksta blāķim jābūt tautai rādāmam...
Un ko man vajadzēja darīt, lai būtu citādi? |
|
|
| 3. dienas atskaite un 4. dienas sākums |
[Nov. 12th, 2015|08:59 am] |
Nu jau ikrīta ieraksti ir kā higiēnas procedūra.
Ak, ja jūs zinātu, cik reižu un cik ļoti man gribējās triekt dūri un peli monitorā, lekt kājās un aiziet, skaļi noblīkšķinot durvis...
Bet, tā kā esmu materiāliste, monitoru žēl. Smuks un samērā jauns.
Apbrīnoju savu speju nekliegt pretī, kad projekta vadītāja plosās.
Man pašai šoreiz tas likās plusiņš, bet varbūt arī vajadzētu pabļaut tomēr kādreiz.
Vārdu sakot - viss kā parasti. Viss notiek steigā, ar emocijām un diennakti.
Šonakt gan paspēju pagulēt arī. It kā normāli - ap pusnakti aizmigu. Galva gan vienalga smaga. Man tomēr par maz ar sešām/septiņām miega stundām.
Šodienas plāni:
1) turpināt airēt;
2) turpināt nebļaut;
3) turpināt gatavot bēgšanas plānu - kaut kas ir jāmaina - vai nu darbs, vai darba stils;
4) turpināt uzturēt pozitīvas emocijas, cik nu atlikušas.
Šodien papīri jāizdrukā un jāatdod kurjeram lai tur vai kas. |
|
|