| 12. - 17. diena |
Nov. 25th, 2015|08:16 am |
Dīvaini, bet pastāvīga kontrole pār savām domām būs līdzējusi.
Labākās zāles ir disciplīna visās jomās.
17. novembrī bija skaists koncerts, kas, protams, arī stipri uzlaboja garīgo, bet pēc tam jau cik darbadienas bijušas. Vajadzēja jau tā kā atkal ieslīgt melnā nolemtībā, bet nē.
Kaut kā ir vairāk vai mazāk ok.
Es pat aizvakar balsī smējos kopā ar bērniem par kaut kādām viņu stulbībām. Neatceros, kas tas bija, bet bija jautri.
Es skaļā balsī smējos - tas gadās tik pat reti kā mēness aptumsums.
Vot.
Un puikas ballītei es gatavojos tīri vai ar prieku. Sagādāju smieklīgus papīra traukus un izejvielas picām. Atliek piepirkt šampi un kūku, un būs jau labi. Nekādus kulināriskos šedefrus tik un tā šajā vecumā neviens nespēj novērtēt. Vot kartošku frī - to gan.
Vārdu sakot - turpināšu tādā garā rosīties. Man pat izdodas vienu darba dienu nedēļa palikt mājās, kā bija plānots. Tas ļoti palīdz. Esmu pat paguvusi aprunāties ar visādiem paidagogiem par jauniešu sekmēm.
Turpinu nelamāties, domāt smukas domas pat, ja vilcienā unkulis blakus smird. Ļoti smird.
Bet man vismaz ir dators un Ciba.
Nē, es tā nepārspīlēju ar pozitīvismu - neķiķinu kā dura un nelidinos no puķītes uz puķīti, bet tā mēreni pozitīvi. Kā kaķis uz pečkas mūrīša. |
|