Atļaušos aizrādīt, ka arī pirms 100 gadiem brīvība nestrādāt nekādi neattiecās uz absolūti lielāko daļu sieviešu - zemnieces, fabriku strādnieces, kalpones un vešerienes rukāja melnām mutēm pa 16-18 stundām dienā, saņemot vismaz 2 reizes mazāk nekā līdzīgas kvalifikācijas darbu darošie vīrieši. Puslīdz turīgāku ģimeņu meitas, kuras vecāki bija pamanījušies izskolot, bet ne pūru nodrošināt, līdz mūža galam varēja nostrādāt par guvernantēm vai saimniecības vadītājām.
Jā, tiešām briesmīgi, ka šie saulainie laiki beigušies.:/

(Reply to this) (Thread)

+1

(Reply to this) (Parent)

Stāstam par liegumu stradāt un mācities ir krietni vairāk, kā 100 gadu. Ja kas. Un doma vispār bija par izvēli! Nevis akūtu nepieciešamību. TAs, ka sieviete dzīvo mājās tak nenozīmē, ka viņa tik vien kā vīlē nagus un dzer tēju, JA KAS!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tādā gadījumā nesaprotu, ko nozīmē zaudētā izvēles brīvība? Kad tāda ir bijusi un kad tikusi zaudēta?

(Reply to this) (Parent)