Nu labrīt, draudzen :) (tas par izdegšanas sindromu). Spriežot pēc taviem ierakstiem, darbs vien nav nekāda haļava, bet, ja vēl mēģina to apvienot ar mācībām, nez.

Un visi jau mēs maināmies un ietekmējamies, tas ir diezgan labi vispār. Nekas nav šausmīgāks par neelastīgumu un stagnēšanu, paliekot iepriekšējās formās pie apstākļu maiņas (to var labi novērot dažādos alternatīvās scēnas personāžos, kas tā arī nav tikuši pāri saviem 14-15).