virtuāla iepazīšanās vakar noveda mani pie tresīšanās līdz pus7 rītā modīgā tehnoklubā mežonīgās renātes salonā -plašā un pieblīvētā, piepīpētā un interjer-gudrā, kas viss bija gandrīz tāda berlīne. toties šodien, galerijpastaigā ar laipnu latviešu kuratori nonācām 7. berl. laikm. mākslas b-nālē, kas it kā ir tāda, bet man atkal radās pārdomas, ka re-kontekstualizācija kā mākslas metode rada neapšaubāmu pievienoto vērtību (i.e. jebko novietojot galerijā ievieto to makslas diskursā/apritē), bet pie masīvas tās lietošanas rodas vnk. estētiskā inflācija. savukārt occupy tipa aktivitātes, jāsaka, atšķiras ar sešdesmitajiem vienīgi ar to, ka 60tie jau ir bijuši. bet, protams, interesanti, kā tiek pārdefinēti lauki/vērtības, būvējot simulakru piramīdas.
Tags: berlīne, klubošana, māksla, tehno Mūzika: highway to hell no augšas kaimiņiem
|