Jebkurš ir parasts un neparasts vienlaicīgi, viss atkarīgs, no kuras puses un cik dziļi un uz ko skatās, un kas skatās.
Jebkurš var noturēt manu superkruto kaķi par parastu miskastes runci. Šajā gadījumā neparastumu rada attiecības (attieksme?)(emocijas?) (tās ir tādas subjektīvas iedomas (elektroķīmiski procesi), kas rodas mūsu smadzenēs un kam mēs piešķiram milzīgu nozīmi).

Var skatīties arī tā: neparastais ir tas, kas atšķiras no vidējā. Ņemam visu cilvēku populāciju, un aprēķinām, kāds ir vidējais statistiskais cilvēks. Un tad salīdzinām katru cilvēku ar šo iedomāto vidējo un secinām... ka visi cilvēki ir neparasti, jo nav neviens cilvēks, kas precīzi sakristu ar vidējo cilvēku.

Bet varbūt mes visi esam parasti, jo mēs visi piederam Homo Sapiens sugai, tāpat kā citi zvēri pieder savām sugām. (Eju pa ielu, skatos - balodis, parasts balodis, tipisks savas sugas pārstāvis. Eju tālāk, skatos, sētniece, tipiska savas sugas pārstāve)

Vai nav vienalga, tāpat visi agrāk vai vēlāk nomirsim;)