"Nevaru tevi saskaitīt..."
© NSRD - Laimīgais Genādijs

Nevaru saskaitīt, varu tikai atcerēties un ilgoties.

Daudz visādu interesantu sarunu ar savu mīļoto sievieti vakarnakt. Izrādās, es esot tas, kurš, ieraudzījis uz galda stāvošu torti, nogriezīšu no tās gabalu (atšķirībā no cita cilvēka, kas tikai riekstiņus pāris nodrupinātu). Tagad sēžu un domāju, kā gan īsti ir labāk - nogriezt to vienu gabalu un miers mājās vai arī tā pamazām drupināties, drupināties, drupināties. Un sapratu, ka patiesībā jau man arī ar to vienu gabalu nepietiktu. Ja man vajag, tad vajag visu un tā nu reiz ir mana lielākā problēma.

P.S. Tik daudz ciemiņu, kā sestdien, mūsmājās laikam gadiem nebija bijis. Bet bija ok. Pats labākais gan bija pastaiga kājām līdz jūrai, jūra naktī un atpakaļpastaiga lietū. 2 in 1. Un dienas noslēgums arī, protams. Nu jā, un vēl daudz visa kā cita. Kaut vai tas, ka savu mīļoto sievieti beidzot esmu pārliecinājis par to, ka tas, kas viņai līdz šim likās neforšs, var būt arī ļoti pat foršs.

Visu laiku galvā skan Nine Inch Nails - The Fragile. Tagad ne tikai galvā, bet arī iekš tumbiņām.

"She shines
In the world full of ugliness
She matters
When everything is meaningless"

Nedaudz tā kā galva sāp. No tā, ka gulēts tik daudz.