No surprises
No sievietes izšķīros pilnībā.
Šodien palīdzēju aizvest vēl pēdējās mantas prom. Tukšs dzīvoklis. Tukša sirds.
Kaut kam ir jābūt, bet nav. Pārdzīvot ir grūti.
Es cenšos par to nedomāt. Es mēģinu nodarbināt prātu ar visu ko citu, lai tikai nav par to jādomā.
Bet sāp.
3 gadus mēs bijām kopā. Viņa aizgāja un pateica, ka grib ar sevi tikt skaidrībā. Tā vienkārši. Teica, ka nav laimīga. Bet ne jau ar mani nav laimīga. Vienkārši nebija laimīga. Nezina, ko grib un ko var. Un tāpēc ir jāiet prom no manis. Tas ir tik bēdīgi, ka 3 gadus es centos darīt visu, lai būtu labi.
Viņa vēl teica, ka mīl mani. Bet tas neesot arguments palikt kopā.
Teicās jau, ka vajagot vienkāršu distanci un kādu laiku padzīvot atsevišķi.
Bet es zinu, ar ko tas beigsies. Es vairs neloloju nekādas cerības.
Šis posms ir izdzīvots.
Bet tik ļoti sāp.

No alarms and no surprises