Mani priecē Tavs jauneklīgais optimisms un cerību pilnais skatiens nākotnē. Lai tāds tas tev arī saglabājas. Taču tas nenozīmē, ka es atsakos no saviem iepriekšējiem vārdiem.

Man patīk, kā tu atspēlē argumentus, kurus es jau esmu iepriekš minējis. Eleganti, lai arī, jāatzīst - paredzami. Biju verējis sagaidīt no Tevis ko vairāk.

Mans egocentrisms? Kas vainas? Vai arī Tu vēlies teikt, ka Tava pasaule griežas ap ko citu, ne Tevi? Būtu interesanti - ap ko? Vai arī Tavs slepenvārdiņš ir Budda?

Piepildīt tukšumu. Tā jau ir lielākā ilūzija. Priekš kam to piepildīt? Ar ko? Haotisku raustīšanos "augstākā ideāla vārdā"? Uz priekšu. Man ir garlaicīgi. Vienalga es zinu, kā tas beigsies. Un Tu to zinu, tāpat, kā jebkurš cits. Tikai ne visi grib sev godīgi atzīties šādas apziņas klātesamībā, jo tā ir visai nepatīkama.

Man nav iebildumu pret to, kur tu esi. Lai notiek. Būšu tas tukšais indivīds pretnostatāms piepildītajai Tev. Vismaz kamēr Tu nesāksi uzdot jautājumus Sev.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai tev šķiet, ka optimisms ir kā tāda bumbiņa, ar kuru vēlāk cilvēks vienkārši aizmirst, kā spēlēties? Varbūt priekš tevis, bet mans optimisms paliek tādēļ, ka esmu bohēmiste un protu likt sev justies gana labi, lai man nekā netrūktu un nebūtu, par ko sūdzēties.

Var redzēt, ka tu šo te vārdu spēli izbaudi, un labprāt turpinātu. Tad pacenties, lai man nekļūst garlaicīgi!

Šeit es jau sāku smieties. Piedod, nenoturējos. Kas tev liek domāt, ka mani tāpat kā Kotori interesē viss saistītais ar tālo austrumu zemēm? Un tu neticēsi, bet manas dzīves centrā tik tiešām neesmu es pati, lai arī cik banāli tas izklausītos.

Un tagad tu piemirsi argumentēt savu iztaikumu. Vārdi "priekš kam" gluži neizskaidro vārdus "tikai ilūzija". Aizmirsies jau ... Jeb vienkārši nav, ar ko to pamatot? Tas, ka tev ir garlaicīgi, nenozīmē, ka garlaicīgi ir visiem, tādēļ, ja izsakies, runā par sevi, nevis visu civilizāciju, bai ze vei. Nu un štrunts, kā tas viss beidzas - ne jau gals ir svarīgākais, bet gan tas, kas ir pa vidu. Tu domā, ka man no tā ir bail? Man vienkārši ir dziļi vienalga, es baudu visu, ko varu sasniegt un iegūt tāpat. Gals vienkārši mudina paspēt pagaršot arvien vairāk. Nesaskatu tajā nekā nepatīkama ...

Tev patīk pretstati, vai ne? Bez tiem dzīvot pilnīgi nespēj - "balts" un "melns" ... Damn ... kādreiz esi iedomājies par to, ka viss ir pa vidu un pelēks?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kas ir teicis, ka es jūtos "gana slikti"? Es tas nebiju. Nevajag defoltā identificēt V.M. Tukšumu ar kaut ko drausmīgu. Pilnīgi normāla jēgas neesamība, ar to atšķirību, ka es skatos uz to atklātām acīm, apzinoties, ka visi mēģinājumi piepildīt esību ar kaut kādām izklaidēm, vai tas būtu darbs, mācības utt., ir tikai mēģinājums novērst savu uzmanību no fakta, ka visam apakšā nekā nav. Tikai biezs, plaukstošs un zaļojošs ilūziju slānis, kurā ar seju ierakties, smaržojot iluzioru mērķu ziedus un "svarīgu sīkumu" zāli.

Kāpēc tu domā, ka man trūkst optimisma? Manī trūkst naivas ticības dažām ilūzijām, taču tas nenozīmē, ka bez šo ilūziju ielenkuma es nekādā gadījumā nevaru būt laimīgs. Es teiktu tieši pretēji - V.M. Tukšums piedāvā pauzi, distanci, no kuras apskatīties uz notiekošo un nonākt pie jaunām atziņām. Pieņemu, ka tas var būt biedējoši, it īpaši nepieradušam prātam, taču arī potes reti kad mēdz būt patīkamas. It īpaši potes pret mazajām, mīļajām ilūzijām, kas tā "bagātina" dzīvi, ka to aizsegā tiek pazaudēts kaut kas patiesi nozīmīgs. Domāju, ka tev ir gadījies rakstīt referātu, vai ne? Nezinu, kā Tev konkrēti, bet man un virkmei manis aptaujāto draugu un paziņu šādos gadījumos mēdz atrasties tūkstošiem svarīgu sīkumu, ko ir nepieciešams veikt tieši tagad. Vai šeit nevar saskatīt noteiktas līdzības ar dzīvi? Tā vietā, lai rakstītu savas dzūves referātu, mēs sākam pievērsties "hobijiem", "dzīves piepildīšanai", "bohēmiskai labsajūtai" utt. Es zinu, kas ir bohēma. Pats esmu pietiekami bohēmisks, lai tajā visā saskatītu vienu milzīgu ilūziju. Cik var? Man daudz kas vairs nav interesanti.

Izklausās tiešām banāli. Neticu, vienkārši neticu.

Uz priekšu. Iespējams, ka kaut kas mainīsies tad, kad sāksies vielmaiņas traucējumi no "visa baudīšanas". Iespējams, ka man jau ir sākušies. Būšu šo to jau paēdis. Kļūstu izvēlīgs, zinies..

Ir pelēks. Būšu banāls, sakot, ka 90+% no visa notiekošā ir kaut kas visai pelēks. Vai arī Tu vēlies visu padarīt pelēku? Šādā vidē jūties ērtāk vai kā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu esi vienkārši pārāk izlutināts. Un iemesls, kādēļ ne tu spēj uztvert manis teikto, ne es tevis, ir tāds, ka ne tu zini gana daudz par mani, ne es par tevi. Nu žēl ... Tad vajadzēs tevi tomēr līdz tai kakao krūzei aizvilkt kādreiz un diskusiju turpināt tur. Citādi tas ir bezjēdzīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par to lutināšanu diezgan skaļi teikts. Un nevar jau teikt, ka man nav izpratnes par ko tu runā, tikai atšķirība ir faktā, ka es izvēlējos citu skatījumu uz lietām. vai arī cits skatījums uz lietām izvēlējās mani. taču rezultātā es konstatēju, ka tukšums ir visas esības pamatā. nekā sarežģīta :)

(Reply to this) (Parent)

Un, starp citu, ja vēl rodas neskaidrības, tad manas komentēšanas iemeslu var izlasīt atbildē Pierro priekšpēdējā rindkopā. Varbūt tad taps skaidrāks, kādēļ rakstīju.

(Reply to this) (Parent)