|
Jan. 16th, 2007|03:49 pm |
Mani priecē Tavs jauneklīgais optimisms un cerību pilnais skatiens nākotnē. Lai tāds tas tev arī saglabājas. Taču tas nenozīmē, ka es atsakos no saviem iepriekšējiem vārdiem.
Man patīk, kā tu atspēlē argumentus, kurus es jau esmu iepriekš minējis. Eleganti, lai arī, jāatzīst - paredzami. Biju verējis sagaidīt no Tevis ko vairāk.
Mans egocentrisms? Kas vainas? Vai arī Tu vēlies teikt, ka Tava pasaule griežas ap ko citu, ne Tevi? Būtu interesanti - ap ko? Vai arī Tavs slepenvārdiņš ir Budda?
Piepildīt tukšumu. Tā jau ir lielākā ilūzija. Priekš kam to piepildīt? Ar ko? Haotisku raustīšanos "augstākā ideāla vārdā"? Uz priekšu. Man ir garlaicīgi. Vienalga es zinu, kā tas beigsies. Un Tu to zinu, tāpat, kā jebkurš cits. Tikai ne visi grib sev godīgi atzīties šādas apziņas klātesamībā, jo tā ir visai nepatīkama.
Man nav iebildumu pret to, kur tu esi. Lai notiek. Būšu tas tukšais indivīds pretnostatāms piepildītajai Tev. Vismaz kamēr Tu nesāksi uzdot jautājumus Sev. |
|