otrajam teik. varētu piekrist. taču cik lielā mērā intersubj. var būt bez empātijas ir diezgan diskutējams jaut. (sevišķi, piem., levinasiešiem), jo intersubj. komunikācija varētu pieprasīt noklusētas premisas par es/tu apziņas analoģiju, kas nedarbotos tikai kā teorētisks pieņēmums, bet arī pieprasītu minimālu empātiju/emocijas - citādāk mēs runātu par psihopātu komunikāciju. (Tjipa - bieži vien jaut. - vai tu gribi bulciņu? varētu pieprasīt iejušanos otra ādā, lai pēc tam izdarītu secinājumu, ka esi izsalcis.)?

skaidrības labad: Huserls aizgāja no empātijas jēdziena, Levinam tādu neesmu sastapusi.

Ok par norādi. Taču tīri intuitivi liekas, ka levina runāšana par sejām, bezgalīgo etc. tomēr apraksta to pašu empātiju. nezinu - neesmu speciālists.

padomāju. liekas, ka tavs levins vairāk līdzinās edītei šteinai. levina gadījumā varētu runāt tikai par empātijas kritiku - pārnesot savas emocijas (sevi) uz otru, tiek "reducēta" otra radikālā (absolūtā) citādība. levinam es ir pasīvs, šteinai - aktīvs. un vēl, būtībā, ja psiholoģizējam (un laikam arī - vulgarizējam) huserla anoloģizējošo pārnesumu, tā pati empātija vien sanāk. bet tas nu tiešām ir kas tāds, ko levins nepieņemtu.

nezinu, varbūt varētu runāt par "sensitivitāti" empātijas vietā. tad gan jāpapēta tuvāk, kā tāds jēdziens saatiecināms ar sensibilitāti, ja vispār ir.

bet jā, neesmu speciāliste.