otrajam teik. varētu piekrist. taču cik lielā mērā intersubj. var būt bez empātijas ir diezgan diskutējams jaut. (sevišķi, piem., levinasiešiem), jo intersubj. komunikācija varētu pieprasīt noklusētas premisas par es/tu apziņas analoģiju, kas nedarbotos tikai kā teorētisks pieņēmums, bet arī pieprasītu minimālu empātiju/emocijas - citādāk mēs runātu par psihopātu komunikāciju. (Tjipa - bieži vien jaut. - vai tu gribi bulciņu? varētu pieprasīt iejušanos otra ādā, lai pēc tam izdarītu secinājumu, ka esi izsalcis.)?