Man ir diezgan grūti saprast cilvēkus, kas pērkot aviobiļetes izvēlās t.s. biznesa klasi. Sevišķi tad,ja lidojums ir salīdzinoši neilgs. Piemēram, bija interesanti vērot, kā pirms kāpšanas lidmašīnā tiek izritināts mazs skumjipelēks paklājiņš uz kura būtu jākāpj biznesa klases pārstāvjiem. Blakus paklājiņam atradās divi stabiņi, kas šo īpašo klasi norobežoja no pārējiem. Ekonomiskās klases pasažieriem paklājiņš netika piedāvāts. Labi, viņi var iekāpt pirmie lidmašīnā. Taču no tā viņi galamērķī ātrāk nenokļūs.

Savukārt lidmašīnā viņus no ekonomiskās klases pasažieru skaudīgajiem skatiem norobežo tumši zils aizkariņš. (Es tiešām nesaprotu šīs simboliskās spēlītes. Es varu iedomāties, ka aizkari pilda savu funkciju tikai tad, ja tur sēž kāds tiešām sabiedrībā atpazīstams personāžs (piem., Depardjē līmeņa), kuram līdzcilvēku uzmanība ir apgrūtinoša). Varbūt, ka viņi dabū par vienu kotleti vairāk nekā pārējie pasažieri. Taču īsos lidojumos tam nav būtiska loma. Turklāt labāk ir paēst normālā vietā pirms lidojuma.

Cik saprotu, tad biznesa klase atrodas priekšgalā un avārijas gadījumā tā ir viena no nedrošākajām vietām. Tā, protams, ir priekšrocība tāda nozīmē, ka viņi pirmie varēs klauvēt pie Sv. Pētera vārtiem. Taču ņemot vērā, ka priekšā ir vēl visa mūžība, šāda priekšrocība nešķiet nopietni ņemama vērā.

Līdz ar to. Ja šo klasi sauktu par aristokrātu klasi, tad viss būtu labi saprotams - gan vēlme sevi nošķirt no pārējiem, gan arī pārējie simboliskie žesti. Taču ja ar biznesa cilvēku saprot tādu cilvēku, kas māk racionāli rīkoties ar naudu, tad man šķiet, ka biznesa klase ir oksimoronisma paveids.