mjā... sarežģīti un, šķiet, nav vērts atbildēt atbildēt uz pēdējo kategorisko repliku.

No pieņēmuma, ka ir ierobežota pieredze, tomēr neizriet secinājums, ka vispārinājumi ir aplami. Šis ir iz metodoloģijas lauciņa.
(Protams, protams, informācijas daudzums palīdz koriģēt uzskatus un spriedumus, mazināt kļūdas utt.) Bet vispār - par to, kas ir objektivitāte utml. ir sarakstītas grāmatu ķīpas.

Taču saistībā ar saviem iepriekšējiem izteikumiem. Varu tikai uzsvērt. Pastāv atšķirība starp noteiktu ērtību pirkšanu un darbībām, kuru mērķis ir uzsvērt statusu. Tieši pēdējais man daudzos gadījumos šķiet komisks. Par šo pašu no nedaudz citas operas. Sanāca pašķirstīt grāmatiņu par Rolavu. Tur bija intervija ar L.Muciņu. Viņa attieksme pret grāmatām bija kā pret statusa priekšmetiem. Proti, runa bija par to, ka gramāmatas mīkstajos vākos interjerā nav tik labas kā cietajos. Jo, redz, grāmatas cietajos vākos rada respektablāku iespaidu utt. Vismaz es šādu attieksmi pret, piem., grāmatām nespēju uztvert nopietni.