09 Maijs 2012 @ 13:52
Jurģa Liepnieka un Andreja Mamikina raidījums Спорная teritorija  
Pagājušās nedēļas nogalē (6. maijā) kanālā PBK bija redzama pirmā bilingvālā raidījuma Спорная teritorija sērija. Pastāstīšu, kā tas viss sākās. Tā kā šoreiz esmu nevis zem, bet gan virs grādiem, lūdzu, būt iecietīgiem. Centīšos izvairīties no tā, lai šis texts būtu pārāk bilingvāls.

Jurģis kādā paģirainā svētdienas rītā pamodās pie Mamikina. Abi atcerējās, kā iepriekšējā dienā bija izmalkojuši vismaz sešas pudeles vīna, nedaudz laba konjka un arī kādu šluku ungāru šņabja, pēc kura rakstījuši uz baloniem gaišus vēlējumus un no balkona laiduši debesīs. Brīdi vēlāk Mamikins pielavījās pie sava portatīvā datora, lai nodarbotos ar to, kas tik poētiski paģirainā rītā ir visproduktīvāk, - skatītos visādus youtube video. Uzlicis šito - http://www.youtube.com/watch?v=IRP3LGSY3Pk -, Mamikins, sagāžot daļu pudeļu, kas joprojām rotāja galdu, iesaucās: "Эй, Юргис, мы также могли бы tak!" Jurģis līksmi skatījās un, būdams uz viena viļņa ar savu topošo kolēģi, atbildēja: "Nu, jā, jā, kāpēc nē?", bet pēc tam uzvilka savu karastista treniņtērpu, apsēja melno jostu ap galvu kā 2pac un norepoja "PBK - Zoļik 2, нам будеt Спорная teritorija, да!".

Atguvušies pēc radošās svētdienas, nākamajā nedēļā abi ieradās studijā. Jurģis bija pieteicis Mamikinam, lai paņem līdzi kaut ko tādu, ar ko varētu smuki to telpu izrotāt. Mamikinam jau nav divreiz jāsaka, viņš ieradās ar kasti, no kuras lepni sāka celt laukā caurspīdīgas jautājuma un izsaukuma zīmes, kā arī dažus dzijas kamoliņus, sakot: "Sakārsim pie griestiem šitos!" Jurģis tikmēr mērenā šokā atbildēja: "Kas tu, stulbs esi, mēs taču te neesam nekādā Ziemassvētku klasesvakarā, pirms kura jāizgriež no papīra sniegpārsliņas. Es gribēju kaut ko tādu askētisku, tādu, kas būtu tik spēcīgs kā mana dūre, bet reizē tik augstvērtīgs kā smalkākais mana pagraba vīns!" Mamikins, labi pazīstot savu untumaino draugu, bija nepiekāpīgs: "Davai, pie darba, nekā cita man nav, pēc stundas raidījums." Savu neapmierinātību Jurģis izrādīja, piekarot dažas no teikuma beigu pieturzīmēm tā, lai tās draudīgi šūpotos priekšā Mamikina sejai.

Neskatoties uz daudznozīmīgo sarkano zigzaga līniju pāri galdam (raidījumā sauktam arī par dzirnakmeni) starp abiem, raidījuma laikā strīdi starp Mamikinu un Jurģi krietni noplok, neķidās taču savas problēmas publiski. Visus, kas grib mēģināt raidījumu skatīties (tas ir pieejams ziņu kanālā youtube) un pietiekami labi nezina kādu no valodām, uzreiz brīdinu, ka tas ir baigais acu mežģis. No otras puses - labs treniņš, lai apgūtu kādu no svešvalodām. Ja ir tāda vēlēšanās.

Saruna tiek iesākta par Saeimas spīkeres, izslavētas hokeja fanes Solvitas Āboltiņas runu par godu Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienai, kas norisinājās 4. maijā. Mamikins saka, ka Āboltiņa runas laikā bijusi ļoti nelaimīga, tāpēc viņš šo runu patiesi izbaudījis, jo, kā izrādās, arī krieva mīļākais ēdiens laikam ir otrs latvietis. Jurģis vairāk koncentrējies uz filozofijas fakultātē iekalto loģikas mācību, vērtējot, kā viens predikāts atsaucas uz citu. Viņš ar Solvitas intelektu nav apmierināts, jo spīkere tikai bārstījusi visādas frāžainības (nu, no sērijas - kad cilvēki ir mazi, piecu gadu atšķirība starp viņiem ir lielāka, nekā tad, kad viņi izaug lieli), kas normāli cilvēkam saprotams jau 6. klasē, un jau 9. klasē ir garlaicīgi. Tā nu abi kādu laiku turpina kopīgi ņirgt par Solvitu un to, cik viņa stulba. Tiesa, Mamikinam, kā jau pieredzējušākam žurnālistam būšana kadrā izdodas salīdzinoši daudz profesionālāk, nekā visu mūžu kā pelēkai ēnai slīdošajam un tikai raidījumā "Gandrīz ideālas vakariņas" uzplaukušajam sapumpumpurotajam zaram Jurģim. Lai tomēr kaut kā iegūtu vismaz daļu auditorijas savā pusē, Jurģis izspēlē joku, ko sagatavojis jau mājās, vērojot National Geographic - nosauc Solču par cūkdelfīnu. Tā kā kaut kāda valodas barjera starp abiem tomēr pastāv, Mamikins apvainojumu pārprot un saprot, ka dirsā ir, jo Jurģis apvainojis Saeimas spīkeri, nodēvējot viņu par... jūrascūciņu!

Lai vismaz atturētu Jurģi no tālākiem apvainojumiem, Mamikins ātri maina tēmu un sāk runāt kaut ko par ieiešanu eirozonā. Abi joprojām atgādina divu citu reperu priekšnesumu - http://www.youtube.com/watch?v=TGbrFmPBV0Y -(jāsāk skatīties apmēram no 2:30), kur it scenārijs ir uzrakstīts, un viss saskaņots, tomēr tāda patiesa sarunas saikne starp abiem nav jūtama. Varbūt labāk būtu izdevies, ja Jurģis un Mamikins pamestu studiju un līdzīgi Gustavo ar Kastu diskutētu krogā, pie bāra letes, cik esmu novērojusi, tur daudz biežāk pienāk tādi brīži, kad viedokļi sāk nesaskanēt un skatītājiem kļūst interesanti. Turklāt, skatoties uz Mamikinu, kam pāri sejai visu laiku šūpojas Jurģa piekārtās jautājuma zīmes, jūtos kā viens no tiem suņiem ar garajiem matiem uz pieres, kuram ir skats uz pasauli, bet tas varētu būt labāks. Nu jā, kas tad ar to eirozonu? Abi ir vienisprātis, ka sabiedrībai netiek pietiekami skaidrots, kāpēc tas būtu labi, bet vienkārši apriori pieņemts: "Stāsimies un viss!".

Tad nu abi izvelk ārā kaut kādu Drošības policijas ziņojumu, ka Daugavpils centrs ir bīstams Latvijai, jo caur to Krievija īsteno savas intereses Latvijā. Tad nu beidzot izceļas neliels strīdiņš, jo Mamikins, protams, norāda, ka ASV te īsteno daudz plašākas intereses - piemēram, sūta savu vēstnieci praidā, lai propogandētu kļūšanu par pediņiem un latviešu tauta izmirtu vēl straujāk nekā tas notiek pašlaik. Jurģim laikam tomēr mazliet besī, ka Mamikins uzreiz maina tēmu un sāk kaut ko braukt virsū par ASV, tāpēc saka: "Pietiek.com, atgriežamies pie jautājuma par krieviem!" Mamikinam tur nav daudz, ko teikt - arī Latvijas Universitātē ir tāds centrs, nevajag uzreiz piepisties Daugavpilij u.t.t. Beigta balle. Studijā ierodas viesis - Lato Lapsas kungs.

Jurģis sākumā ir nedaudz apjucis, jo savā gurmāna pārliecībā bija uzskatījis, ka raidījuma viešņa būs Kūkotavas Lapsa no seriāla "Lapsa virtuvē", bet - lai nu būtu arī Lato. Visi pieklājības pēc pārmij dažus vārdus par Lato grāmatu "Cita virtuve" (ņemot vērā šo nosaukumu, nav brīnums, ka Liepnieks kaut ko pāprata), kas tiks izdota arī krievu valodā, un turpina ņirgt par Drošības policiju. Lato gan izskatās tā it kā tieši pirms raidījuma būtu nomēģinājis Jurģa no Amsterdamas atvesto suvenīru, bet ko gan tur var pārmest - nenomēģināt būtu tikpat nepieklājīgi kā dzimšanas dienas dāvanu neizsaiņotu ielikt krāmu plauktā. Visi galu galā nolemj, ka Drošības policijas ziņojumus tāpat kā Solčas runas raksta 2. kursa studentiņi, kuri jēdz tikpat daudz kā jebkurš, kas izlasījis trīs avīzes, un raidījums ar to arī palēnām iet uz galu. Piebildīšu vien, ka interesanti, ka raidījuma viesis ir tik pieklājīgs, ka ar katru no vadītājiem runā viņa dzimtajā valodā. Taču beigās tik un tā visi pēkšņi sāk runāt krieviski, ar ko neapmierināts ir vienīgi Mamikins, kurš norāda, ka vismaz Jurģim jārunā dzimtajā valodā. Latvieši šajā ziņā laikam ir visai empātiski jau kopš bērnības - mamma teica, ka, tiklīdz manā bērnudārza grupiņā parādījušies trīs krievu bērni, visi esam palēnām sākuši pāriet uz sazināšanos krievu valodā. Beidzies tas viss ar to, ka esmu mammai sākusi jautāt, piemēram, "Kur ir mana jupka?".

Kā tad galu galā pietrūka? Konflikta! Izskatījās, ka abi kungi līdzīgi kā savā kopīgajā paģiru rītā vienkārši paņirdz par visu, un nekā vairāk. Tā kā tās sarkanās līnijas vietā uz galda varēja drīzāk uzvilkt sirsniņu vai kādu citu tikpat jauku simboliņu. Pārējo es nupat aizmirsu, atliek tik vien kā novēlēt Jurģim veiksmi 19. maija cīņas mačā pret texxxtu ilggadīgo lasītāju Edgaru Raginski!
 
 
( Post a new comment )
Līkcepure[info]likcepure on 10. Maijs 2012 - 11:22
paldies, ka iekomentēji, man jau likās, ka neviens to neizdarīs!
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)