05 Janvāris 2012 @ 05:12
Krāslavas rajona traģēdijas atbalss sabiedrībā  
Texti nav bezierunu ņirdzēji, jo skatīsimies taču patiesībai acīs – pašmērķīga ironija ir bišķiņ yesterday. Kā jau reiz kāds autoru kolektīvs pareizi nosprieda: ar prikoliem ir tieši tāpat kā ar naudu – jo vairāk tērē, jo mazāk ir. Gluži tāpat kā Somālijā nav nevienas pašas vēstniecības, arī Texti nepārstāv pilnīgi nevienas intereses, kā tikai savējās. Būtībā Texti ir mediju somāļi. Šī atkāpe bija nepieciešama tāpēc, lai nevienam prātā neienāktu muļķīgas iedomas par politkorektumu tālāk rakstītajā. Tālāk rakstīto vadīs tikai un vienīgi cilvēcība, kas, kā izrādās, mēdz piemist arī debīlai satīrai un satīriskiem debīliķiem.

Jaungada rītā plašsaziņas līdzekļus un sociālos portālus pāršalca vēsts par ceļu satiksmes negadījumu Krāslavas rajonā, kurā bojā gāja septiņi jaunieši, no kuriem vecākais dzimis 1992. gadā, bet jaunākie – 1995. gadā. Traģēdijas rezonanse sašķēla sabiedrību divās daļās, kuras neatbilda ierastajam dalījumam – vienā mani draugi, bet otrā lohi. Šoreiz arī draugi īsti nevienojas savā starpā, un kur nu vēl lohi. Proti, pie viennozīmības trūkuma vainojams tas, ka avārija, iespējams, bija tikai likumsakarīgs iznākums pārgalvībai un muļķībai. Vieglo automašīnu “Mazda”, kas nobraukusi no ceļa, iebraucot upē, vadījis jaunietis bez CSDD pilnvarotas apliecības; automobīlī piecu cilvēku vietā atradušies septiņi, no kuriem viens arī bagāžniekā; mašīnai bijušas vasaras riepas, kuras nodilušas tik tālu, ka visticamāk tehnisko apskati neizietu arī ar tām braukt paredzētajā sezonā. Iespējams, ka par izvēlēto braukšanas ātrumu un promiļu līmeni asinīs arī varētu vēl jauniešus strostēt un strostēt, bet iznākumu šobrīd jau tas tāpat vairs nekādi nemaina.

Kā naglai uz galvas trāpīja Martas Krivades izteikums tviterī, ka zināma daļa, šķiet, aizmirsusi to, ko nozīmē jaunība. Viņi taču bija dzimuši sasodītajos deviņdesmitajos, un pat mums, kam paveicies tomēr piedzimt vēl astoņdesmitajos, ir bijušas un pat vēl joprojām varētu būt situācijas, kurā kondīcija un apstākļi ar saprāta balsi iet, nevis roku rokā, bet gan parāda tai saprāta balsij stalti izslietu vidējo pirkstu. Ne aiz bravūras, bet gan aiz atklātības varu droši spriest, ka kādā alternatīvā realitātē vēl arī 2012. gadā ir absolūti iespējama situācija, kurā viss Textu kolektīvs ar, teiksim, Textu gada lasītāju pie spēkrata stūres būtu ar mieru sēsties piecvietīgā automobīlī, lai dotos uz kaimiņu ciema balli. Vēl trakāk – Textu kolektīvā pat noteikti atrastos, nevis viens, bet gan veseli divi, kuri būtu ar mieru gulties bagāžniekā un vēl tajā mēģinātu attaisīt sakratītu šampanieša pudeli, jo reibumā mums nereti par pavadoni kalpo vadmotīvs “ka tik kāds prikols”. Protams, par šādu bezatbildības līmeni var raukt pieres, bet šāds bezatbildības līmenis lielā mērā arī veido visu to atmiņu kapitālu, kas sākas ar vārdiem “Kā mēs toreiz…” Jebkurš lēmums un rīcība gandrīz nekad nav tikai stulbs vai tikai kruts. Teju visi lēmumi un rīcības ir Šrēdingera kaķēni – reizē kruti un stulbi, mainoties tikai to savstarpējai proporcijai, ja uz doto lielumu jāraugās no atšķirīgiem leņķiem. Pat Zatlers ir normāls ārsts, nevis tikai klauns Rīgas cirkā.

Protams, visam pa vidu vēl kāds pamanīsies vainot valsts pārvaldi un bezkondicionālo Latgales nolemtību, kurā šņabja iegāde vinnē vienos vārtos maksājumus autoskolai. To noteikti kāds jau ir uzrakstījis pirms manis, taču, ja vēl nav, tad es uzrakstu to tagad – kategorisms mēdz būt pirmā neveiksminieka pazīme. Šobrīd spriest par to, ka bojā gājušie bērni (jā, bērni – deviņdesmit piektais gads, bļeģ) dzīvoja tāpat kā nomira ir ne tikai ciniski, bet arī idiotiski, jo 16 gadu vecumā reti kurš no mums jau ir salaulājies ar nākotni, bet dzimto māju lokācija ne vienmēr predeterminē neapšaubāmus tālākās dzīves rāmjus. Pubertāte vispār ir viens no smagākajiem personības izveides posmiem cilvēka dzīvē – daudz pilnasinīgāks par visām turpmākājām krīzēm, bet arī to jau reti kurš vairs atceras. Tāpat kā attiecību lietiņās viss no malas izskatās kā uz delnas, kamēr iekšienē viss ir vienā neatšķetināmā jūklī, tā arī tiesāt jauniešus par impulsīvu rīcību ir apmēram tas pats, kas pārbolīt acis un dzērāja sievai jautāt: “A nahuj tu viņu vnk nepamet, dooh?” Ja vecums neatbrīvo no atbildības pret saprātu, tad nu ir kaut kas, kas nudien neatbrīvo nevienu un nevienā vecumā – vienkārša nepaveikšanās. Ja kāds no Textu kolektīva, iereibis ejot pār Akmens tiltu, nejauši iekristu Daugavā un noslīktu, vai tiešām būtu daudzi, kas nepielūdzami aukstasinīgās balsīs paziņotu: “Dzert vajag mazāk.” Un kas vēl svarīgāk – vai tiešām kādam liktos, ka radinieki un draugi nav pelnījuši vispār necik līdzjūtības? Iespējams, ka ir pat pelnījuši dubultā – arī par to, ka mīļais aizgājējs nav jutis par savu dzīvību un sāpēm, ko tā izdzišana atstāj tuvajiem, diez ko lielu atbildību.

Nu, dzīvē tā notiek, un nomirst visi – ko tur daudz, it kā. Tomēr mēs neesam ne psihopāti, ne sociopāti, ne arī mizantropi, un uz kaut kādu empātiju taču esam spējīgi. Notikušais būtu traģēdija arī tad, ja bojāgājuši būtu septiņi nepilngadīgi narkomāni stacijas laukumā no heroīna pārdozes. Jauna nāve pati par sevi ir traģēdija kaut tā iemesla dēļ vien, ka tā atņem jebkādu iespēju jaunajam cilvēkam no kļūdām mācīties un labot savu dzīvi. Ir brīži, kad bailes izklausīties banālam, ir banālas. Un ir brīži, kad nihilistiskajam noskaņojumam kolektīva apziņā derētu vienkārši aizvērt muti, nevis kultivēt savu bērnišķīgi spītīgo cinismu, no kura nevienam nekad tāpat nav palicis labāk, bet tikai uz īsu mirkli izdevies apmānīt sevi ar ilūziju par to, ka paši gan esam skaisti un kruti, un mūžam jauni, dzimuši kulturālās ģimenēs un attiecīgi audzināti, un mums jau raudiens dzīvē nenāks it nekad.

Textu kolektīva vārdā izsaku līdzjūtību piederīgajiem; viņi dus mierā.
Tags: ,
 
 
( Post a new comment )
(Anonīms) on 5. Janvāris 2012 - 07:27
imho, atliek savietot šo emocionālo tekstu ar objektīvi nesaudzīgu un (ak jel) bezsirdīgu antagonismu http://www.lvportals.lv/?menu=exblogi&type=full&id=644 un aprēķināt vidējo aritmētisko.

Textu gada lasītājs.
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
xxx[info]texti on 5. Janvāris 2012 - 08:01
Kurā brīdī šajā emocionālajā tekstā viņi ir jebkādā veidā heroizēti vai nosaukti par varoņiem, prātvēder?
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
(Anonīms) on 5. Janvāris 2012 - 08:59
Nemēģini man piedēvēt apgalvojumu par aizgājēju heroizēšanu, ak jel. SM tekstā nav teju ne miņas no "ļaunās moralizēšanas" par pašu atbildību, turpretī otrā viedoklī empātija ir tuva nullei. Mans viedoklis ir "gģe to po sereģiņe", tādēļ arī runāju par vidējo aritmētisko. neapvainojies nu!
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]karuna on 5. Janvāris 2012 - 09:10
Es gan saskatu AĶ rakstā tikai bērnišķīgu moralizēšanu un neko vairāk. Šāds viedoklis nav vērā ņemams. Sēras un līdzjūtība nav domātas aizgājējiem, tās ir palicējiem – kā viņiem tikt pāri šai traģēdijai, kā nepieļaut tās atkārtošanos. Un visbeidzot, tās ir par to, kādi esam mēs paši.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
(Anonīms) on 5. Janvāris 2012 - 10:29
Palicējiem traģēdija vairs neatkārtosies, tas tā kā būtu skaidrs. Taču citiem,kuru ģimenēs (tikpat nepieskatīti) aug bērni, skarbs un tiešs situācijas vērtējums var likt nopietnāk aizdomāties, cik vērtīgi viņiem ir pašu bērni.
Turklāt palicēji (vismaz tas, kuram piederēja novākotais auto) droši vien zināja, ka mašīnai nav tehniskās, virsū stāv lisaki (no kuriem viens-rezerves baranka), bērnam nav tiesības un brauc uz diseni. Tā kā laukos liela daļa publikas pa vietējas nozīmes ceļiem vizinās auto bez tehniskās apskates un bieži vien pilnās burās, neizbrīna šāds rezultāts. Taču ne jau līdzjūtības un sēru izsludināšana novadā liks "palicējiem" aizdomāties.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]karuna on 5. Janvāris 2012 - 10:38
Un kā vēl atkārtosies. Latvijā autoavārijās katru dienu caurmērā iet bojā apmēram 1 cilvēks. 70% avāriju izdara jaunieši, bet tikai 30% avāriju ir iesaistīts alkohols. Tāpēc alkohola nelietošana un ziemas riepu neesamība ir būtisks faktors, bet tas nav pats galvenais. Daudz lielāka ietekme ir tieši jaunības maksimālismam, pārgalvībai, pieredzes trūkumam.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]kkkungs on 5. Janvāris 2012 - 10:54
Nu ja. Un kas tad to pieredzes trūkumu var nedaudz kompensēt, ja ne kārtīga apskaidrošana, kas un kā?

Gudrāks gudrāk riskē.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]karuna on 5. Janvāris 2012 - 11:01
Mirušajiem jau par vēlu morāli lasīt :) Tā apskaidrošana ir vajadzīga dzīvajiem.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]kkkungs on 5. Janvāris 2012 - 11:12
Tad vispār par ko tu iebilsti? Kā reiz "ciniķis" ar to apskaidrošanu arī nodarbojas. Ne jau pret aizgājējiem tas ir vērsts, bet dzīvajiem, kuriem uzdod sliktu piemēru par brīdinājumu.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]karuna on 5. Janvāris 2012 - 11:25
Es iebilstu pret cinismu, jo tas nepalīdz.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]kkkungs on 5. Janvāris 2012 - 11:26
Un kas tieši ir ciniski? Godīgi pateikt "X bija muļķis, jo darīja izcili stulbu darbību Y"?
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]karuna on 5. Janvāris 2012 - 11:29
Jā, tas arī.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]kkkungs on 5. Janvāris 2012 - 11:33
Kas vēl?

Un kāpēc tieši patiesības teikšana skaitās cinisms? Cinisms ir teikt "bija pelnījuši, idioti sīkie", nevis "bija ļoti stulbi tā darīt".
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]karuna on 5. Janvāris 2012 - 11:39
Cinisms šajā gadījumā ir nevis rupjības, kā tu gribi to ilustrēt, bet patiesības teikšana aizskarošā un nekonstruktīvā veidā.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]kkkungs on 5. Janvāris 2012 - 12:06
Aizskarošs veids ir ļoti subjektīvi teikts. Ko tad tas aizskar? Kas ir aizskarošs frāzē "rīkojās bezatbildīgi un stulbi"? Kā to pārfrāzēt, lai tas skaitītos maigi?

Otrkārt, kādēļ sauc to par nekonstruktīvu? Kā tad ir konstruktīvi?
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]karuna on 5. Janvāris 2012 - 12:08
Jā, cinisms ir subjektīvs. Kā lielākā daļa komunikācijas cilvēku dzīvē. Bet tas nenozīmē, ka tas nav svarīgi, kā un kad tu to saki.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]kkkungs on 5. Janvāris 2012 - 12:11
Tātad, atpakaļ pie jautājuma - kādā veidā frāze "rīkojās bezatbildīgi un stulbi" ir ciniska, kā to būtu jāsaka maigi?
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]karuna on 5. Janvāris 2012 - 12:19
Iedomājies: Tu esi bērēs, tur glabā cilvēku, kas dzērumā nosities ar auto. Tuvinieki raud, mācītājs saka šablonisku runu par nepiepildītajiem sapņiem utt. Bet tu stāvi aizmugurē un skaļi, visiem dzirdami nosaki "viņš rīkojās stulbi un saņēma likumsakarīgu nāvi".

Vai otra situācija: Tu esi pasniedzējs autoskolā vai vienkārši vidusskolā, vai pat kāds analīstisks raksts par ceļu drošību. Un tu atceries šo gadījumu un stāsti: "alkohols pie stūres nogalina. Lūk, tas džeks X iebrauca grāvī un noslīka viņš pats un vēl 6 līdzbraucēji. Stulba nāve, tāpēc nekad tā nedariet.".

Lūk, pirmais gadījums ir nevietā, bet otrais ir ok.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]kkkungs on 5. Janvāris 2012 - 13:21
Klapes uz acīm, gāzi grīdā!
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
bona fide[info]viux on 5. Janvāris 2012 - 10:39
viņa viedoklis ir gan vērā ņemams, jo viņš vienīgais ir kaut cik abstrahējies no sērām, traģēdijas un pasaka kā ir - jaunieši bija neapdomīgi un pārkāpa likumu. skumji, jā, vajag pabalstu, jā, valsts prezidentam arī skumji, okej, bet tad lai mediji un neiesaistītās personas neuzvedas kā tādas vecas latgaļu apraudātājas, kurām uzknipē un jau raud. Pietam, ko tas viss gaudu farss parāda tiem 16-18 gadīgajiem? Visi runā par latviešu identitātes un vērtību krīzi, b*@#, bet šādā kontrol-situācijā kārtējo reizi tikai nauda, skumji, prezidents (ergo - asaras), krīzes speciālisti. A kur mesidžs tiem, kas paliek dzīvi un kuriem nav īsti tās gaišākās galvas (lai saprastu paši kas un kā) un vecākiem lineāls par īsu, lai sistu pa pirkstiem?

man arī ir skumji par tiem jaunajiem pārgalvjiem, don't get me wrong, bet tā notikuma rezonanse mani pārsteidz diezgan nepatīkamā veidā.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
[info]kkkungs on 5. Janvāris 2012 - 10:59
Kāda bērnišķīga moralizēšana? Objektīvs apskats bez čīkstēšanas par to, kāpēc tādas lietas notiek un ko darīt, lai nenotiktu - ta saucas bērnišķīga moralizēšana?
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]karuna on 5. Janvāris 2012 - 11:02
Lūdzu, konkrēti, kas tur ir teikts, lai šādas lietas nenotiktu?
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]kkkungs on 5. Janvāris 2012 - 11:06
Ja tev priekšā pasaka, ka avarēja, jo brauca ar vecu miskasti uz nodeldētām mizām, vafelē pa slidenu ceļu, tad ko - vēl acī pirkstu man būs tev jāiebaksta un jāpasaka, ka, lai neavarētu, vajag braukt ar kārtībā esošu mašīnu uz labām riepām, skaidrā un atbilstoši ceļa apstākļiem? Vai tiešām tas prasa ekstraordināru daudzumu smadzeņu, lai to saprastu?
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]karuna on 5. Janvāris 2012 - 11:09
Man šķiet, ka tas ir pašsaprotami, ko atkārtot var tikai kāds, kas vēl "iebraucis", par ko vispār ir stāsts.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]kkkungs on 5. Janvāris 2012 - 11:14
Ja tauta masveidā nodarbojas ar "kas būtu, ja būtu", piesaucot bebrus, barjeras un visu ko citu, tikai ne to, ka nevajag kā āzim braukt ar vecu vraku, tad izskatās, ka atkārot, atkārtot un vēlreiz atkārtot, cītīgāk par Ļeņinu.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)