Protams, uzvarētāji var balsot par sevi, un man par lielu prieku ceturtdien par Prezidentu tika ievēlēts Andris Bērziņš. Viņš man ir labs bērnības draugs, kopā esam ēduši saldējumu un spēlējuši šahu, tāpēc varu apgalvot, ka viņš ir ne tikai vecākais, bet arī gudrākais Prezidents Latvijā. Inženieris, ekonomists, baņķieris, politiķis, miljonārs un Prezidents vienā personā. Nīče teiktu, ka „viņš ir pārcilvēks!” bet es, ka veiksmīgs cilvēks.

Ceturtdien, uzreiz pēc vēlēšanām, viņš sniedza pirmo spožo interviju Latvijas Radio 1, un jau pašā sākumā Andra runas māksla patīkami pārsteidza ar nosvērto prakticismu. Tā ir reta parādība, kurā cilvēks dažādas norises un notikumus spēj izkārtot savās personīgajās interesēs.

Uz visiem jautājumiem Andris Bērziņš atbildēja lēni, apdomīgi un tieši, neizmantojot liekus zemtekstus, savās runas pauzēs viņš pārliecinoši dzēra, bet uz āķīgiem jautājumiem atbildēja izmantojot atklātu repliku: „Protams.” Noskaidrojas, ka viņš pats ir pieteicies kļūt par Prezidentu un apzinās, ka ir vēlu sācis, maz runājis un slēpti spriedies, tomēr visiem cilvēkiem, kas ir gribējuši iepazīties, viņš ir devis iespēju.

Runājot par oligarhiem, kas kārto savas lietas, Bērziņš ļoti skaidri norāda, ka „ir vesela sistēma, kas ir apmaksāta un ar to darbojās, un šīs sistēmas uzdevums ir acīmredzot tās lietas izvērtēt, cik atbilst tai mūsu sistēmai un, cik ne”. Bērziņš arī neizslēdz iespēju, ka kāds viņu nākotnē varētu izmantot, jo par tādām lietām neviens nevar būt drošs, tomēr viņam ir pieredze. Manuprāt, diezgan loģiska argumentācija.  
 
Lai arī Andris Bērziņš apzinās, ka četru gadu laikā mainīt cilvēku negatīvo priekšstatu par sevi izdosies tikai nedaudz, viņš ir arī pārliecināts, ka vienā paaudzē tas tāpat nav izdarāms - vajadzīgas vismaz divas paaudzes, bet tā kā priekšā ir tikai četri gadi, nav pamats uztraukumam.  

Apspriežot Saeimas atlaišanas rosināšanu, Bērziņš līdzīgi kā lielākā daļa Saeimas deputātu uzskata, ka tas ir bijis pārsteidzīgs Zatlera rīkojums un, ka šo lēmumu visticamāk viņš varētu arī likvidēt pēc 8.jūlija, kad sāksies viņa pilnvaras, jo pretējā gadījumā varētu sekot valdības problēmas un jaunas krīzes. Šeit jāsaprot, ka tas būtu ļoti pareizs lēmums, kaut vai tāpēc, ka noraidot Saeimas atlaišanas rosināšanu, netiks veltīgi izšķiesti 2miljoni latu jaunu vēlēšanu rīkošanai, kā arī tiks saglabāta tā nauda, kuru pretējā gadījumā partijām vajadzētu izmantot jaunām politiskām kampaņām, vēl deputāti nezaudēs darbu, un nevajadzēs maksāt kompensācijas.  

Interesanti, ka, lai arī Andris Bērziņš visu mūžu ir godīgi strādājis un godīgi pelnījis naudu, tomēr raidījuma vadītājam neskaidra šķiet situācija, kurā Bērziņam ir tik liela pensija. Arī pats Bērziņš ir nelielā neizpratnē, jo strādājis un darbojies saskaņā ar Latvijas likumiem, tomēr pārmetumus par savu pensiju pēdējā laikā saņēmis tik bieži, ka viņu tie sākuši šķebināt.  

Intervijas nobeigumā Andris Bērziņš atzīst, ka pēdējās divas nedēļas viņa dzīvē ir bijusi smags pārdomu laiks un, ka pilnīgu atbildi par to, vai viņa solis kļūt par Prezidentu ir bijis loģisks, viņš nespējis vēl rast, tomēr reāli analizējot situāciju un ņemot vērā faktu, ka labāka kandidāta šajās Prezidenta vēlēšanās nebija, ir skaidrs, ka viņa lēmums kļūt par Prezidentu ir bijis pareizs.