Nesaprotu sajūsmu ap šo grāmatu. Izlasīt varēja, ok, nebija jau slikti, bet puse grāmatas bija samērā nekāds ievads, tikai pēc tam sāka kļūt interesantāk. Filosofijas nekādas, atskaitot kaut kādu, ko aiz matiem jāpievelk, tēli viduvēji, otrajā grāmatas pusē gan pats stāsts jau bija samērā baudāms. Tāda sajūta, ka grāmatā ir salikts no visām fantāzijas slavenākajām grāmatām pa gabaliņam.
Nebūtu dzirdējusi tik daudz ģībšanas apkārt un baudpilnu elsu, nodomātu, ka samērā lasāma, izklaidējoša grāmata.
Nolikt viņu blakus Gredzenu pavēlniekam vai Jūrzemes sērijai, kā tiek piedāvāts..? Ejiet jūs... zaimotāji. Harijs Poters pat ir labāks.
Protams, var jau būt, ka es neko nesaprotu, bet nu... tāds ir mans necilais viedoklis. Patrāpīsies man rokās nākamās sērijas grāmatas, izlasīšu, jo vispār kaut cik lasāmas nebērnu fantāzijas ir maz un žanrs man tuvs, nē, nesaku es, ka grāmata ir slikta. Var būt, ka nākamās būs labākas, kā bija ar Pēdējo Elfu un Pēdējo Orku. Elfs vēl tā - labs, jā, bet Orks pārsita viņu vismaz trīskārt.
Būtu interesanti, kas tieši cilvēkiem, kas lasījuši, patika šajā grāmatā? Stāsts, tēli, atmosfēra, valoda, radītā pasaule..?
Ja man jāsaka, kas drīzāk no tā visa man patika, tad stāsts kā tāds. Valoda - neteikšu, ka ļoti tēlaina, tēli - kā jau minēju - neviens pats neaizķēra kā izcili interesants, atmosfēra - varbūt vienkārši ne man, bet nekādas īpašas pēcgaršas nebija vai vēlmes, piemēram, padzīvoties tajā pasaulē...
Nesaprotu.