tethys_

Man atkal daļa par mūziku kā ar mūziku apsēstajai patika. Par ņemšanos ar prostitūtu piekrītu. Viņš viņu apraksta kā tādu un šitādu, bet neko tādu un šitādu viņas raksturā stāsts neatklāj, viņa ir šausmīgi garlaicīga.
Jā, tieši maģijas veids ir gan interesanti aprakstīts, bet kopumā tas nepārsit to, ka, jā, piekrītu, tas brīnumbērna apraksts jau ir par traku. Daudzas grāmatas centrējas ap brīnumbērnu, bet šis pie tam ir lecīgs, nepatīkams un... nu, vienalga garlaicīgs.
Trakais maģistrs Elodins ir aprakstīts samērā patīkami, bet atkal - nepietiekami kolorīti, lai būtu interesantāk, bet ne pārspīlēti, kāds ir uztaisīts pats galvenais varonis.
Es jau tā nesaku, ka grāmata slikta, gara un līdz galam es izlasīju, bet mani aizvaino salīdzinājumi ar fantasy literatūras dižgariem - Tolkīnu un Le Gvinu.