tethys_

Par visiem to teikt nevar, sliņķu arī ir daudz, piemēram, es.
Nav zināms, cik tomēr cilvēku ir kādreiz pārskatījuši savas prioritātes, tāpēc arī uz jautājumu nevar atbildēt.
Tāpēc, ka ir daudz dažādu prioritāšu, gribas gan dejot, gan rakstīt blogu, gan noskriet maratonu, gan ēst uztaisīt, gan teļļuku palūrēt. Visu nevar, tāpēc arī nav laika.

Diemžēl tāpēc, ka ne visiem ir dots jumts virs galvas, par ko nebūtu jāvergo, lai to apmaksātu.
Ja man, piemēram, nebūtu jāmaksā par nekustamo īpašumu, tad es mierīgi varētu strādāt kaut kādā darbā kaut uz pusslodzi un pelnīt tikai tik, cik nepieciešams, lai paēstu, pārējo laiku veltot daudz labām nodarbēm un kompānijām.

No otras puses, laiks ir ļoti stiepts jēdziens. Ir zināma arī tāda patiesība, ka, jo vairāk cilvēks dara, (t.i., jo mazāk viņam laika), jo vairāk viņš arī paspēj izdarīt un ietilpināt dzīvi atlikušajā laikā.

Tāpat var runāt vēl par laika kvalitātes novērtēšanu un par šī laika izdzīvošanas izbaudīšanu - ne visi, kam ir laiks, vienmēr, kad kaut ko tajā laikā dara, novērtē un izbauda to. Tāpēc dažreiz cilvēki, kam ir šķietami mazāk laika sev un dzīvošanai, var izdzīvot un izbaudīt to vairāk nekā tie, kam tā laika ir vairāk. Bet atkal jau - tas viss ir ļoti subjektīvi.