Sun, May. 4th, 2014, 05:33 pm
Daži kāpēc?

Kāpēc mēs citiem esam gatavi teikt - beidz, tu pārstrādāsies, atpūsties taču arī vajag, bet paši to nedarām?
Kāpēc cilvēki pirms nāves visbiežāk nožēlo, ka ir pārāk daudz strādājuši un pārāk maz laika veltījuši tuviem cilvēkiem, bet šis zināmais fakts tomēr neko nemaina cilvēku dzīvē, lai gan ir zināms, ka tā notiek?
Kāpēc cilvēkiem trūkst paša svarīgākā, bez kā neko nevar izdarīt - laika, lai gan mums ir dota daudzus gadus ilga dzīve?

Tue, May. 6th, 2014, 03:32 pm
[info]teiksma_ragana

Visai piekrītu. Mani vienkārši pārsteidz cilvēki, kas vergo un vergo, lai gan viņiem jau ir vairāk par vidusmēru, un visu tikai atliek uz kaut kādu tālāku brīdi, kas nekad nepienāk un tā arī viņi nekad nav dzīvojuši.
Taču visi pakārt par to runā, ka tas nedod laimi, ka tas nekad nebeigsies, jo vienmēr gribēs vairāk un ka uz nāves gultas cilvēki nolādēs savu likteni. Bet tas tomēr neko viņu domāšanā nemaina, jo viņi domā, ka tas jau tikai tagad tā un vispār neattiecas uz viņiem.
Es vairāk par tiem, kam jau ir tas dzīvošanas mazumiņš, bet kas raujas un raujas, un beigās pazaudē visu, pēc kā PATIESĪBĀ ir ilgojušies.