Nezinu vai var izpaust, varbūt kāds pieredzējušāks konkurents, kurš ar spēlējas ar ideju iztulkot šo grāmatu, uzzinot, ka ir vēl kāds jefiņš kas ķēries tai klāt, un izdarīs to ātrāk. Es runāju par Viljama S. Berrouza "Junky". Lielajā padomju enciklopēdijā un citur uzvārds tiek tulkots kā Barouzs vai Barouss, bet es tomāju, ka pareizi ir Berouzs, jautājums tik vai ar plato vai šauro "e". Šķiet, ka lapā hipiji.lv bija jau iztulkotas un ieliktas pāris lappuses (gan nevaru 100% atcerēties vai tas tiešām bija no "Junky"), tikai nezinu, vai kā vienkārši piemērs autora daiļradei, vai arī tas cilvēks, kurš to izdarījis paklusām jau tulko šo grāmatu, jo tādā gadījumā viņš man ir krietni priekšā. Es sāku pirms aptuveni pusgada (tikko saņēmu no Amazona 50 gadu jubilejas izdevumu ar agrāk neizdotiem un ievietotiem fragmentiem, kas pēc A.Ginzberga un arī paša Berouza nāves tika atrasti Ginzberga arhīvā). Sāku ar to, kas man likās pareizākais, ar ko būtu jāsāk, t.i., ar grāmatas beigās esošo narkomānu slenga škaidrojošo vārdnīcu, jo grāmatā runājot par tām lietām tiek lietots tieši šis slengs, tādēļ domāju, ka arī tulkojumā jābūt tāpat... un tas arī bija pirmais klupšanmas akmenis, jo latviski nav normāla slenga/žargona tādām lietām - ar retiem izņēmumiem latviešu narkomānu vidē pārsvarā tiek lietots krievu valodas žargons ar latviskām galotnēm. Tad nu ilgi domāju - vai atstāt tā kā reāli ir un izmantot šos "latviskotos" krievu vārdus, vai kā tādam dainu tēvam staigāt apkārt un vākt latvisko "folkloru", bet tā var lokāli atšķirties. Tā arī tā vēl nav pabeigta. Tad tīri treniņam esmu daļēji iztulkojis paša Berouza ievadu (ne priekšvārdu, bet grāmatas pirmo nodaļu, kas kalpo kā priekšvārds (tur viņš atcerās savu bērnību un šis slengs nav nepieciešams)), bet nu jau vairākus mēnešus dažādu iemeslu pēc šis tulkojums stāv uz vietas. Turklāt noteikti man viss ies lēni, jo lai gan dažādus rakstus un filmas un dažādas citas lietas tulkoju jau kopš 13 gadu vecuma (sākumā tie tulkojumi gan bijka šausmīgi), jo tā būs mana pirmā tulkotā grāmata, un es vēlos to izdarīt pēc iespējas labāk un tā kā man šķiet, ka tas vislabāk sanāk tad, kad ir iedvesma, nevis kad sevi piespiežu sēdēt un to darīt, tas to padara vēl lēnāku, jo šajā padrūmajā rudenī man ar to iedvesmu kā ir tā ir un baidos, ka tas neievelkas uz gadiem pieciem. Mans skeptiskais kaimiņš to jau ir norakstījis un saka, ka pat ja iztulkošu, to jau sen būs izdarījis kāds cits, savukārt sieva uzskata, ka tādu grāmatu mūsu valstī neviens īpaši neņemsies tulkot, satura dēļ (lai gan "Mein Kampf" un "Sātana Bībeli" taču iztulkoja). Nezinu, tad jau redzēsim. Atzīšos, ka mana mīļākā Berouza lasāmviela ir viņa astoņdesmitajos gados radītā/izdotā triloģija "Cities of the Red Night", "Place of Dead Roads" un "Western Lands", bet šķita, ka jāsāk latviešu lasītājs iepazīstināt ar šī autora darbiem daudz maz hronoloģiskā secībā... Tādas nu lūk ir tās lietas. Tev droši vien kā pieredzējušai tulkotājai nāk smiekli, bet tā nu tas ir...:))) Nekas, esmu atvērts kritikai, galvenais, ka man neviens to nav pasūtījis , nav uzlicis laika limitu, nav jāraujās pa naktīm, lai paspētu, kas pēc tam man liktu šo grāmatu neieredzēt (ko es nevēlos), bet varu to darī priekš sevis, sev par prieku, ar kādu domu arī nolēmu to darīt. Lūk tāds ir šis stāsts. Ar mani ir kā ar to vēju I. Ziedoņa pasakā, es spēlējos , spēlējos, kamēr sāku spēlēt. Man ior laiks lai iešūpotos un brīžiem diezgan ilgs laiks.:)))