v.ļ.s.t.j.p.n.k.g.
kā gribas izgudrot riteni no jauna. atcerēties kādu sen aizmirstu atziņu iz savas pieredzes. visi vienmēr ir tik gudri, kamēr mana apziņas apmierinātība ar lēmumiem mijas ar zemapziņas neapmierinātību ar rīcību.
jūtu kā gandrīz klātesošais novembriskums mani iespaido.
vairs nesanāk būt vienkāršībai. viss samežgjās pats no sevis(manis). smadzeņšūnas skraida pa galvaskausa labirintiem.
nemāku ielekt savā nišā. varbūt tāpēc ka tā neeemaz nav mana. bet dažreiz vislielāko prieku sagādā mierpilns tumšs vakars mājās. no katra labumiņa pa bišķiņai. nepastāvība un neviennozīmīgums- visapkārt mums visiem, tapat kā miljons miljardu citu lietu. un cilvēki, kuri tās tur uz saviem pleciem.