visi divdesmit piektie oktobri ir forši.
šodien bij tāds ziemīgs rīts. interesanta diena. un jau vakarā es noķēru savu pirmo sniegu, un smējos, kā ne pie pilna prāta būdama.
ir daudz laicīgo preiciņu. bet sirds grib tvert garāku laimes mirkli. gribas iemīlēties, nebloķējot jūtas.
tas negaidītais 'čau' un 'kur tu mācies?' vilcienā, liekas tik jauks. tagad nebūs tā, ka mēs tikai paskatīsiemies viens uz otru, satiekoties kautkur. :) .
no sīkumiem jau sastāv dzīve.