mīlīgās septembra dieniņas.
kautkā pie manīm te pagātne atgriežas vislaik. aizvakar stacijā satiku pamatskolas laiku klasesbiedru, ar kuru toreiz bij briesmīgas attiecības, un še teu braucam vilcienā un runājām kā sen nesatikušies draugi.. laiks visu maina - tikai nez pa kuru laiku? :D un šodien satiku klasesbiedreni no ikšķiles laikiem, aš no pirmās klases. anbelīvbl, ka viņa mani pazina :)
bet pēc tam kad šovakar pasēdējām apsaras tējas namiņā, braucot mājās, kāds iedzēris onkulīc vagonā sarīkoja koncertu. tas bij briesmīgi, jo viņš sēdēja man tieši blakus.
tik ļoti gribas vēl ķert šo siltumu, kas ārā vēl ir. drīz nāks aukstums, tuntuļošanās - tad vairs nebūs tik forši. bet būs jau tāpat labi.