vakardien saulkalnē
velties no dambīša lejā bij jautri līdz tam brīdim, kad sākās nātres. vai kā sāpēja! bet labi ka smējos nevis raudāju.
spilgti dzeltenajos, milzīgajos rapšu laukos var apmaldīties
kaiju sala ar bezgalīgi daudz brēcošajām kaijām. mans iebļāviens, mēģinājums izkliegt ārā smagumu. pašai bail palika no sava brēciena, kur nu vēl kaijām...
šodien priekšā lielā sestdienas mājas tīrīšana. forši :)