/tuesitaskastuesitadkadneviensneskatās/
bija daudz vieglāk tad, kad mīļi bija visi, nevis tikai tie kas mīl tevi.
jo īstenībā visi mīl tikai sevi.
un varbūt kādu īpašu cilvēku.
okej. es sāku aizdomāties, kas tad ellē-ratā tāda mīlestība vispār ir.
jau kuro reizi?

savas ne-drosmes (labi, gļēvuma) dēļ es turpināšu dzīvot spiežot sevi nost
un, vai kāds man metīs glābšanas rinķi, varbūt pados roku?
bet pats trakākais, ka es negribu to no kura katra.
labi, ka es apzinos savu stulbumu.