es drīzāk iztēlojos, kā viss būs jāplāno un jābūt organizētai un disciplinētai un nevarēs izgulēties un pasapņot nomodā, un vispār nekam nebūs laika, un tad es jūtu, kā man to negribas. ka esmu jau atkal pieradusi dzīvot brīvāk un ka tas būs grūti - iedibināt režīmu un pakļauties tam, un izskatīties citu acīs pēc kontrolējoša nūģa. bet ja režīma nebūs, tad būs vēl sliktāk, jo tad bērns niķosies un negulēs.