Es tātad viņu izvēlējos, lai nemeklētu vadītājā tēvu, bet tad man sāka likties, ka no viņas nāk gaisma. Es ieliku lēcas, lai viņa redz manas acis, es negribēju sargāties, gribēju uzticēties un būt ievainojama. Un vēl es uzkrāsoju skropstas, jo gribēju būt skaista. Viņa bija tieši tāda, kā gaidīju. Maiga un konstruktīva. Ārkārtīgi dziedinoši. Kā man patīk gudri cilvēki.