Reizēm es iztēlojos, ka esmu mazs puisēns, kas masturbē tualetē. Tur ir blāva dienas gaisma, kas nāk no matēta loga augstu virs poda - auksta, pelēka un drūma ziemas gaisma. Flīzes ir silti baltas un vecas, bet tīras; var būt arī gaiši pelēka siena, bet labāk flīzes. Pods arī ir vismaz pagājušā gadsimta 50. gadu ja ne 30. Skalojamā kaste ar ķēdi un rokturi zivs formā, tādu pašu netīri baltu. Durvīm metāla aizbīdnis. Tualete drīzāk atrodas skolā vai poliklīnikā, vai draudzes namā. Ja mājās, tad lielā dzīvoklī mūra mājā, daudzām istabām un tumšiem koridoriem. Man kļūst lielāks, un es pats esmu vēl tik maziņš, ka brīnos par notiekošo - kā no priekšādiņas izlien maza, stingra un apaļa galviņa. Es tai pieskaros pie saitītes un nevaru apstāties. Sajūta ir biedējoša un kairinoša vienlaikus.