Es nezinu, kā lai dzīvoju tālāk. Esmu pēdējos gadus bijusi tik ļoti atkarīga no cikla, ka tagad, kad tas ir nojucis, es nesaprotu, kā lai es jūtos un ko varu sagaidīt. Testu veicu, negatīvs, bet es taču nevaru ievilkt šo pms sajūtu uz nezināmu laiku! Cerams, tā nav pāragra menopauze. Protams, es iešu pie ārsta, ja vajadzēs, un visu risināšu, bet kā lai es dzīvoju tagad, ja ilgstošajai sliktajai pašsajūtai un kašķīgumam neseko gaidītais atvieglojums un tad divas mirdzuma nedēļas? Man tagad būs jābūt vienkārši cilvēkam un es nevaru bendēt dzīvi sev un citiem it kā hormonu dēļ. Es no tiem hormoniem vairs nekā nesaprotu. Paliek tikai dvēsele. Ir gavēnis.