Pirmo reizi bija jāiet 7. klasē, bet ne visām, tikai tām, kuras dzimušas līdz jaungadam. Mēs kautrējāmies un hihinājām, un mazliet arī lepojāmies. 5. poliklīnika togad uz laiku bija pārcelta pretī Dailes teātrim, kaut kādā vārtrūmē. Pie kabineta stāvēja vesels bars ar meitenēm, tomēr uz priekšu gāja ātri. Iekšā sauca pa kādām piecām. Ārste, veca un ūsaina žīdiete, noprasīja, vai mēnešreizes "prihodjat", un lika novilkt biksītes, par zemē nokritušām joprojām krieviski komentējot, ka trusikus vajagot likt vistīrākajā vietā. Es beidzos vai nost aiz ziņkārības, ko tad tur darīs, uz tā krēsla. Bet viņa, iedomājieties, neko nepaskaidrojot, iebāza pirkstu dibenā!