Gribu uzrakstīt par ļauno hormonu, kas manī valda PMS laikā. Tātad, cikla pirmās divas nedēļas es jūtos labi, moža, priecīga, gribu pisties. Un tad, pēc ovulācijas, viņš sāk augt augumā un kļūst arvien sliktāk. Organisms gatavojas grūtniecībai, es esmu rijīga, nervoza un aseksuāla. Ļaunais nokrītas pēdējā dienā pirms sākas nākamās mēnešreizes, tur vēl paliek vairākas stundas starpā, pie labas veiksmes sanāk vēl nopisties. Tas ir kā bankā, ja cikla beigās sagribas seksu, tad tūlīt sāksies. Pēdējo reizi bija pavisam interesanti - pēc datumiem nekādām mēnešreizēm vēl nevajadzēja būt, mēs darbā sēdējām smēķētavā un runājām par pimpjiem. Par to, ar kādiem vārdiem latviešu valodā var apzīmēt pimpi. Ka var teikt daikts, kas ir tas pats, kas rīks, un ka vissenākais, šķiet, ir pipele, tomēr mūsdienu latviešu valodā, es teicu, pirmais vārds ir pimpis. Visi smējāmies, bet man no šīs sarunas briesmīgi sagribējās pisties. Es pilnīgi redzēju acu priekšā skaistu stāvošu pimpi, kuru vēlējos sev iekšā. Nu lūk, un kad es aizgāju mājās, man sākās mēnešreizes, šoreiz par dažām dienām ātrāk.