Nus, ja tā padomā, tad visu laiku esmu uzvilkta, tik reizēm to izjūtu ļoti skaudri..

Līdz zābaku pirkšanas problēmai man vēl kā līdz ķīnas mūrim rāpojot...

reizēm šķiet, ka morāliski esmu jau veca vecenīte..apbružāta un nevajadzīga..

Un brīžiem atkal viss šķiet tik bezjēdzīgs sviests, ka nospļaujos un ļaujos laika ritumam.. žēl, ka neprotu tā visu laiku.. neprotu izlādēties, lai atkal uzkrātu..