Ja es saļimtu līdz galam, tagad te nebūtu un nerakstītu šīs rindiņas...

Esmu nogurusi. No visa. Stulbi ir cerēt, ka reiz pienāks brīdis, kad varēšu mierīgi apsēsties un pasmaidīt, jūtot, ka tieku novērtēta, ka pūliņi vainagojušies panākumiem, lai rastu kārtējo atspērienu turpmākajiem darbiem...

Bla bla.. tukši vārdi un domas tik vien kā pelavas..