Neprātīgās dusmu lēkmēs man šķiet, ka pēdām apavos kļuvis par šauru un vienīgā iespēja tūlīt atbrīvoties no spriedzes ir nomest kurpes. Tikai reizi mūžā esmu bijusi tik dusmīga, ka nelaimīgos apavus aizspēru prom mežmalas garajā zālē, kur tie arī palika... Un puisiet’s ar. Palika.