Kolēģes tik ļoti mīļotā no mājām atstieptā paparde drīz būs izvērtusies biezoknī un, sniedzoties pēc telefona klausules, man savu roku nāksies bāzt caur zaļu lapu džungļiem. Pāris reizes vārgi mēģināju ieminēties par to, ka varbūt vajadzētu kādu mazāku augu, ja reiz viņai tas šķiet nepieciešami, bet izskatās, ka neesmu līdz galam sadzirdēta. Papardei dzimst pa jaunam dzinumam ik reiz, kad es nikni paskatos uz to. Iespējams, ka patiesībā tā ir labā paparde, kura vairojas no manām dusmām, apsorbēdama tās sevī, tomēr grūtības ar telefona klausules sataustīšanu nāksies atrisināt jebkurā gadījumā. Citādi atbildēšanu uz telefona zvaniem drīz uzticēšu pašai zaļajai daiļavai. ;))
Nedēļas nogale ir klāt un man nav plānu!!!
Ak, jā. Nobalsošana.
Tas, ka es savā cerībā un pārliecībā par taisnību krustiņu nobalsošanas cedelē gandrīz ieskrāpētu, taču neko nemainītu, vai ne? Balsis skaitot netiek ņemts vērā katras balss stiprums.
Drošības pēc tomēr pārvilkšu vismaz divas reizes. (Cerams, ka gala iznākums nebūs neieskaitīta balss ;)
P.S. Kur ir mana pase?
P.S.S. Lai dzīvo eeehhh lapas dzeltenās... lailailai..