Palasījos komentus muuka žurnālā. Tos par smēķēšanu. Diezin, pie kuriem lab/nelabvēļiem tiktu pieskaitīti eksemplāri, kuri paši nesmēķē, bet labpatikā atlaižas krēslā (ja vien tie ir pietiekami ērti šādai kustībai)un nostenas, ja kāds uzvelk smeķīgas cigaretes dūmu? Un, ja vēl kādam ir pīpe ar ekselentu tabaciņu, tad vispār ceļi noļogās un skats kļūst šķelmīgs. Var jau apšaubīt atkarības rašanos pašam nesmēķējot, tomēr bieži atrodoties starp smēķētājiem. Tikai es tam esmu reāls piemērs. Mani gan tas netraucē un nekāda rūgtuma dvēselītē nav, tomēr, pašai nesmēķējot, saldējuma kafejnīcas nešķiet bezgala pievilcīgas, patīkamas un rosinošas. Dažreiz gan ir problēmas ar acīm, kuras sāk asarot, bet tagad padomājot skaidrs, ka ventilācijas sistēmas kopumā ir uzlabojušās, jo sen neesmu 'raudājusi'.
Tomēr, ja kāds man blakus gribētu uzsmēķēt, piemēram, no rīta dzīvoklī vai, kad man tiek pasniegta telefona klausule, kurā kāds smēķējot runājis, es kļūstu nikna.
Tā ka - savs laiks un vieta smēķēšanai, savs nesmēķēšanai.