Maziņas.
Kļava no dusmām galīgi nobrūnējusi. Nebūs šogad aiz loga sarkandzeltenas saules apspīdētas gubas pret tumšzilu debesu jumu.

Par ko liecina izteikta organisma nepieciešamība pēc sāls? Gāju pusdienās pēc salātiem, bet nopirkās sāls paka. Bik' neērti atzīties, bet visas dienas garumā mērcu tur rādītājpirkstu un laizīju nost sāli. Uz dienas beigām laikam ir pietiekoši un vairs negribās. Jaukas pusdienas.

Pēc 7 gadiem uzradusies mana pirmā, tomēr dikti sarūsējusī mīlestība un sūta salkanas īsziņas. Palūdzu nerakstīt vairs. Centos būt pieklājīga. Nelīdz. Laikam daudz par pieklājīgu.

Nedēļas nogalē paredzama uzstāšanās 60. gadu stilā. Ar glupām dziesmām. Glupā pasākumā. Diezin, ja hobijs ir ļoti mīļš, bet ik pa laikam sakarā ar to gadās arī ne tik aizraujoši pasākumi, vai ir vērts upurēt savu patikšanu, vai tomēr atļauties piedalīties tikai un vienīgi tīkamajos pasākumos? Un nospļauties uz 'atbildību pret kolektīvu'?

:) Patiesībā manai dzīvei šobrīd nav ne vainas. Jiiihaaaaa!